Zinātnes skatījums 2
Ketogēnā diēta nav slikta, taču tai nevajadzētu piedēvēt brīnumspējas un uzskatīt, ka tā ir nekaitīga un bez blakusefektiem. Cilvēkiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām un jau paaugstinātu holesterīna līmeni, kā arī bērniem (ja vien mērķis nav samazināt epilepsijas lēkmju biežumu) un grūtniecēm tā nav ieteicama. Taču veseli cilvēki droši var mēģināt eksperimentēt, pirms tam noteikti konsultējoties ar speciālistu, jo pārejai uz diētu jābūt korektai un pakāpeniskai. Ketogēnajai un citām diētām ar zemu ogļhidrātu saturu ir samērā labi rezultāti, jo samazinās svars cilvēkiem ar aptaukošanos un līdz ar to uzlabojas veselība. Šādu diētu var viegli ievērot – ir atļauts patērēt gaļu, zivis, piena produktus un daudz dārzeņu, turklāt tā veicina noturīgu sāta sajūtu. Pētījumi liecina, ka, ievērojot ketogēno diētu, sākumā svars samazinās efektīvāk un ātrāk, nekā citā diētā patērējot normālu ogļhidrātu daudzumu, taču ilgtermiņā starp abām uztura shēmām nekādas atšķirības nav. Ketogēnā diēta tiek pētīta arī kā papildterapija vēža ārstēšanā, tomēr naivi būtu uzskatīt, ka tā ārstē vēzi pati par sevi.
Nobeigumā labi iederas sena, bet joprojām aktuāla atziņa – visam jābūt ar mēru, bez mēra kaitīgs ir viss. Ketogēnā diēta nav panaceja, un nav korekti teikt, ka jāpārtiek vienīgi no taukiem. Visas uzturvielas ir vērtīgas, un ir aplami lamāt vienas, atdodot citām 100% sava šķīvja satura.
