Ķersim ūdeni Amatā un jūrā. Jauni maršruti ūdenstūristiem 1
Pēdējos pavasaros ūdenstūristiem neklājas viegli – te ūdens līmenis bīstami augsts, te par seklu laivošanai. Arī šogad, kad pienākusi Amatas sacensību 50. jubilejas reize, ūdens upē ir tikai ap metru, kas teju pietiekami, lai laivas nesēstos uz grunts.
Amatas mačiem – 50
Sacensības “Amata 50” būs Latvijas čempionāta ūdenstūrismā otrais posms, jo pirmais jau risinājās aizvadītās nedēļas nogalē Dīvajā pie Skrīveriem. “Šogad pasākuma organizēšanā lielu atbalstu sniedz arī Amatas novada pašvaldība. Bāzes nometne atradīsies pie Zvārtes ieža, kur sacensību dalībnieki varēs ierasties jau 4. aprīlī no plkst. 16, celt teltis un kurināt ugunskurus tiem paredzētajās vietās, jo atrodamies Gaujas Nacionālā parka teritorijā,” stāsta sacensību organizētāja tūristu kluba “BEBRI” pārstāve Guna Daugule.
“5. aprīlī plkst. 11 paredzēts starts laivu nobraucienam vai sprintam atkarībā no ūdens līmeņa Amatā. Ja ūdens būs maz, notiks sprinta brauciens uz ātrumu, ja tuvākajās dienās līs un ūdens līmenis nedaudz celsies, iespējams garāks nobrauciens līdz Līgatnes – Kārļu tiltam, taču par to lems sacensību tiesneši norises dienā. Plkst. 12 sāksies slaloms pie Zvārtes ieža, kur puskilometra distancē dalībniekiem būs jāizbrauc 18 – 20 vārti. Pēc plkst. 15 risināsies parādes brauciens, kurā aicināti piedalīties braucēji ar retro laivām vai ekipējumu – vecmodīgiem airiem, ķiverēm un apģērbu. Bet nākamajā dienā plkst. 11 starts slalomā komandu braucienos.”
Peldlīdzekļu pārstāvniecība visplašākā – divvietīgie katamarāni, karkasa un piepūšamās smailītes, rafti un citas laivas. Drošības vestes un ķiveres ir obligātas. Dalības maksa – septiņi eiro, jauniešiem (14 – 18 g.) – četri eiro, bet vēl jaunākiem dalībniekiem – bez maksas.
Kā bija sendienās
Pirmās LPSR ūdenstūrisma meistarsacīkstes Amatā notika 1964. gada 19. aprīlī augšpus Melturiem pie dzelzceļa tilta, kur tagad mačus vairs nerīko. Šogad šo lēmumu iespaidoja zemais ūdens līmenis upē, jo sākumā jubilejas mačus bija paredzēts rīkot vēsturiskajā vietā.
Tās bija arī pirmās ūdenstūrisma sacensības visā bijušajā Padomju Savienībā, un toreiz bija jāmēro septiņus kilometrus gara distance ar deviņiem vārtiem, kuru uzvarētājkomanda veica 35,30 minūtēs. Šeit savu ceļu sportā sākušas olimpisko spēļu dalībnieces Biruta Ķemere (Minhenē) un Dzintra Blūma (Barselonā), kuras ūdenstūrismā un slalomā skolojušās pie Jāņa Oldera (79), kas tagad dzīvo Alūksnē. Viņš bijis viens no pirmo Amatas sacensību organizatoriem un dalībniekiem, kurš arī jubilejas reizē piedalīsies ne tikai kā skatītājs, bet sēdīsies laivā kopā ar novadnieku un sacīkšu biedru Kārli Iesalnieku.
“Mēs, tērpušies padomju apģērbā, piedalīsimies retro braucienā ar tā laika padomju aviācijas laivu “Laz – 3″, tiesa gan, modernizētu. Pirms 50 gadiem tādas laivas startēja pirmajās Amatas ūdenstūrisma sacensībās. Vēl bija saliekamās smailītes gan vieninieki, gan divnieki, ar kādu brauca arī toreizējais LLA rektors Pāvils Zariņš. Tikai pēc trim gadiem Amatas trasē parādījās pirmās valstī ražotās stiklašķiedras laivas. Toreiz mums pat hronometra nebija, laiku ņēmām ar rokas pulksteni,” atceras J. Olders. Viņš atgādina, ka ūdenstūrisma sacensības notikušas arī pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pie Ķeguma spēkstacijas.
Jūras laivu maršruti
Ja ūdenstūrisma aktivitātes Latvijas upēs ietekmē ūdens līmeņa svārstības, tad jūrā nav nekādu ierobežojumu. Vienīgi jāseko līdzi laika prognozei, lai neiekultos nepatikšanās stiprā vēja un viļņu dēļ. Izvēloties maršrutu gar jūras karstu, jāņem vērā arī vēja virziens, jo daudz vieglāk padosies brauciens pa vējam un pietaupīsies spēki. Pirms došanās jūrā ieteicams uzlabot fizisko sagatavotību, airējot kādā ezerā, kur straume nepalīdz tikt uz priekšu.
Miķeļtornis – Kolka (divas dienas), Tūja – Vitrupe (gar romantisko akmeņaino piekrasti), Salacgrīva – Ainaži (ar Randu pļavu, Kuivižu un Ainažu vecā mola apskati) un nakts brauciens Roja – Mērsrags (pretī saullēktam) – tie ir populārākie no uzņēmuma “Seakayak” piedāvātajiem maršrutiem. “Vēl daudz skaistu vietu, ko apceļot ar laivu, paveras atklātajā jūrā. Būtībā visos piecsimt piekrastes kilometros atrodams savdabīgs skaistums,” atklāj uzņēmuma līdzīpašniece Luīze Šulca.
“Pirms došanās jūrā veicam airētāju apmācību, jo braukšanai jūrā piemērotas ir citādas laivas nekā parastās. Jūras kajaki ir šauras, garas un salīdzinoši nestabilas, bet ātras laivas pieredzējušiem laivotājiem. Otrs tips ir “SitOnTop” kajaki – platākas un stabilākas, faktiski nenoslīcināmas jūras laivas iesācējiem. Viņi var tās iepriekš izmēģināt kādā no Latvijas lielākajām upēm. Parasti airēšana notiek 50 – 100 metru attālumā no krasta atkarībā no viļņu augstuma. Tas ir drošības nolūkos – ja nu gadās apgāzties, tad vieglāk var tikt malā. Taču saulainā, mierīgā laikā iespējams laivot līdz pat kilometram tālu jūrā. Garajos pārgājienos gan laivotājiem līdzi dodas arī kāds pieredzējis instruktors, jo mūsu prioritāte ir drošība. Desmit gadu laikā, kopš nodarbojamies ar šo aktīvās atpūtas veidu, vēl ne reizi nav nācies saukt talkā glābējus,” atzīst L. Šulca.
“Ja nu gribas adrenalīnu, piedāvājam mācīties sērfošanu lielos viļņos. Šim nolūkam laivas ir īsākas un platākas. Dodamies kādu gabalu jūrā, aiz sēkļa pagriežamies pret krastu un, sagaidījuši devīto vilni, “uzsēžoties” tam virsū, traucamies uz priekšu, līdz tiekam izmesti krastā. Prasmīgākie sērfotāji spēj pa viļņu mugurām dzīvoties vairākas stundas, neizkāpjot malā.”
“Seakayak” nomas punkti pieejami visā Latvijā. Atkarībā no vēlmēm un gadalaika iespējams laivot Amatā, Aģē, Imulā un Amulā (pavasarī), Gaujā, Abavā, Ventā, Irbē, Salacā, Lielajā un Mazajā Juglā (visu sezonu). “Ļoti jauks brauciens sanāk pa Tebru un Durbi, kuras, satekot kopā, izveido Saku, kas ietek jūrā Pāvilostā. Ceru, ka beidzot būs iztīrīta un šovasar izbraucama gleznainā Rīva, kas līdz šim bija nepelnīti aizmirsta,” saka Luīze.
Laivu maršs Brenguļi – Valmiera
Nu jau vairākus gadus maija sākumā aktīvās atpūtas centrs “Eži” aicina laivotājus doties karnevāliski atraktīvā izbraucienā pa Abulu un Gauju no Brenguļu alusdarītavas līdz Valmiermuižas brūzim. Pasākums notiks jau pēc mēneša – 3. maijā, un ir laiks sākt gatavot savus peldlīdzekļus maskarādei. “Šogad karnevāla tēma ir bobslejs, pateicoties mūsu novadnieka Oskara Melbārža sudraba medaļai bobsleja četriniekos, tādēļ novēlam visiem dalībniekiem noformēt braucamos un paši sevi ar kādu odziņu atbilstoši šim ziemas sporta veidam,” mudina viens no laivu marša rīkotājiem Rolands. “Tā kā abas upes ir gana līkumainas un savā veidā atgādina bobsleja trasi, izveidosim arī tematiskas un jautras virāžas.”
Maršruta garums ir 14 kilometri, ko, straumes nestas, laivas var nopeldēt piecās stundās, bet airējot – uz pusi ātrāk. Pa ceļam laivotāji varēs apskatīt Abula ieteku Gaujā, Daliņu pludmali, Gaujas stāvos krastus un Kazu krāces. Finišs būs Valmieras vecpilsētas piestātnē, no kurienes dalībnieki kājām vai ar busiņu dosies uz divus kilometrus attālo Valmiermuižu, lai tur baudītu alu, muižas virtuves sarūpētos gardumus un klausītos koncertu (viss jau iekļauts laivu marša dalības maksā – 10 eiro).
