Ķersies pie padomekļiem 67
Aizvadītā gada nogalē Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) vērsās pie visām Saeimas frakcijām ar aicinājumu izvietot informatīvas plāksnes pie padomju režīmu slavinošajiem pieminekļiem, kuru skaits Latvijā joprojām mērāms simtos. Pagaidām uz šo aicinājumu reaģējusi vienīgi Nacionālā apvienība (NA), kas sola šim jautājumam pievērsties uzreiz pēc Saeimas jaunās sesijas sākuma.
“Lai gan kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā ir pagājuši gandrīz 28 gadi, Latvijā un Rīgā ir saglabājušies daudzi bijušā okupācijas režīma – Padomju Savienības – ideoloģiskie pieminekļi. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem šie pieminekļi ir padomju okupācijas simboli. Papildus tie ar saviem vēstījumiem un ar Latvijā šobrīd ar likumu aizliegtās padomju simbolikas lietojumu kavē padomju vēstures mantojuma problēmu risināšanu, vienotas atmiņas veidošanos un šķeļ sabiedrību,” teikts LPRA vēstulē deputātiem. Represētie arī vērš politiķu uzmanību, ka šādi pieminekļi bez paskaidrojoša konteksta rada maldīgus iespaidus arī mūsu valsts viesiem. Tādēļ LPRA aicina parlamentu risināt šo jautājumu, izvietojot pie šiem objektiem informatīvās plāksnes, kurās tiktu paskaidrota konkrētā pieminekļa nozīme, ideoloģiskais vēstījums un tā (ne)atbilstība vēsturiskajai patiesībai.
Pēc šā aicinājuma NA Saeimas frakcija aktualizēja koalīcijas padomes dienaskārtībā jautājumu par padomju pieminekļu apzināšanu un aprīkošanu ar informatīvajām zīmēm. “Saņēmām no pozīcijas kolēģiem konceptuālu atbalstu šā jautājuma tālākai virzīšanai,” pēc koalīcijas sēdes skaidroja deputāts Rihards Kols (NA). Pēc viņa teiktā, “tālāka virzīšana”, visticamāk, izpaudīsies kā deputātu vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) ar aicinājumu uzdot atbildīgajām ministrijām apkopot un izvērtēt informāciju par pieminekļiem un aprēķināt, cik izmaksātu šādu informatīvo plāksnīšu uzstādīšana. “Saprotot, ka nacionālā līmenī šā jautājuma virzība var ieilgt, mēs apzināsim arī savus partijas biedrus pašvaldībās un aicināsim iespēju robežās sākt jau pašu spēkiem īstenot šādus projektus,” informēja Kols.
Par nepieciešamību aprīkot padomju pieminekļus ar vēsturiski skaidrojošu informāciju nacionāļi runājuši jau pirms represēto atgādinājuma. Piemēram, NA Rīgas domes (RD) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Dainis Locis pērn rosināja galvaspilsētas 2018. gada budžetā atvēlēt 12 000 eiro informatīvo plākšņu uzstādīšanai pie aptuveni 40 padomju pieminekļiem Rīgā. Domes vairākums gan šo priekšlikumu noraidīja. Tomēr deputāts Locis uzskata, ka dažus galvaspilsētā atrodamos padomju objektus, kas nenes ne māksliniecisko, ne vēsturisko vērtību, vajadzētu nevis ielikt informatīvā kontekstā, bet vispār novākt. “Pat esošā Rīgas domes vara, ja nedaudz padomātu, piekristu, ka šādi objekti mūsu pilsētai nekādu godu nedara. Piemēram, Bolderājā, Birzes ielā 4, pie mūsu Jūras spēku štāba atrodas nolaists un, visticamāk, pašu vietējo iedzīvotāju apskādēts objekts kaut kādiem padomju zemūdeņu varoņiem. Nu kādu jēgu tas nes? Vai tiešām mūsu karavīriem jāskatās, kā pie tā 9. maijā notiek vietējo aktīvistu orģijas?” retoriski jautāja Locis. Viņš gatavojas vērsties Aizsardzības ministrijā, lai noskaidrotu, vai šis objekts atrodas uz valstij piederošas zemes un kādas būtu iespējas to novākt.
Deputāta Kola bažas par to, ka nacionālā līmenī šis jautājums varētu iesprūst, nav bez pamata. Ik reizi, kad kāds mēģina kaut pirkstu piedurt padomju pieminekļiem, mūsu Ārlietu ministrija satraukta atgādina par Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanos. Šis līgums gan runā tikai par memoriālajām būvēm un karavīru apbedījumu vietām, nevis visiem pieminekļiem. Tieši balstoties uz ĀM un RD viedokļiem, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2016. gadā noraidīja vairāk nekā 12 000 cilvēku parakstīto iesniegumu par tā sauktā Uzvaras pieminekļa novākšanu Rīgā. Toreiz komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”) solīja izskatīt iespēju aprīkot šo pieminekli ar informatīviem stendiem, bet arī šī iniciatīva noklusa.
Tikmēr pašvaldības un nacionālistu organizācijas pēdējos gados bez lielas brēkas novākuši ne vienu vien PSRS slavinošo vēstures atlieku – nav vairs ne “trīsgalvainā atbrīvotāju pūķa” Jelgavā, ne “dzelzsbetona kuģa” Limbažos, ne daudzu citu līdzīgu veidojumu. Tomēr, pēc neoficiāliem aprēķiniem, Latvijā joprojām atlikuši vismaz 610 padomju režīmu slavinošie pieminekļi.
Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis ieceri izvietot skaidrojošas plāksnes pie padomju pieminekļiem vērtē atzinīgi. “Tas ir vajadzīgs un pareizi. Plāksnēs būtu jānorāda gan pieminekļa autors un izveides gads, gan vēsturiskā situācija, kad tas tika uzstādīts, kādiem mērķiem un kā tas sasaucas ar šodienas vēstures izpratni. Diskusijas par šo lietu speciālistu un politiķu vidū Latvijā notiek jau ilgstoši, un vēl būs nepieciešams, lai vienotos par korektu tekstu, jo pieminekļi tomēr ir ļoti jūtīgs jautājums. Mēs kā aģentūra būtu gatavi to īstenot, tiklīdz būs vienošanās par tekstu, noformējumu un finansējumu. Taču tas noteikti nebūs lēts prieks,” sprieda Pieminekļu aģentūras direktors.
Gailītis arī zināja teikt, ka Austrija savulaik pie padomju “atbrīvotājiem” veltītajiem pieminekļiem uzstādījusi informatīvas zīmes un nekāds skandāls no tā nav cēlies. Tomēr mūsu dienvidu kaimiņiem pieredze bija cita. Pērn Lietuvas Biržu rajona pašvaldība pie savā teritorijā izvietotajiem padomju pieminekļiem sāka uzstādīt zīmes ar skaidrojumiem, ka šie “atbrīvotāju” objekti neatbilst vēsturiskajai patiesībai. Krievijas vēstniecība uz to reaģēja asi, nodēvējot šādu rīcību par zemisku. Pēc šiem pārmetumiem Biržu rajona mērs Valdemārs Valkuns aizliedza turpināt zīmju uzstādīšanu un taisnojās, ka notikušais esot viņa vietnieces Irutas Verzenes pašdarbība.
