Jāprot pielāgoties 0
Kā stāsta Inese Kokare, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstiem īpaši daudz pacientu ir tad, kad ārā pūš liels vējš vai gaidāma vētras tuvošanās, jo cilvēkiem paaugstinās muskuļu tonuss un rodas to spazmas, tiek savilkts sprands un rodas muguras sāpes.
Viskrasāk uz laika apstākļiem reaģē locītavu slimnieki, kuriem kaite saasinās pavasaros un rudeņos mitrā un aukstā laikā. Ķīniešu medicīnā uzskata, ka tā notiek, ja cilvēks agrāk bieži uzturējies drēgnumā un salis, jo aukstums un mitrums iekļuvis meridiānu sistēmā un uzkrājies locītavu apvidū. Gadiem ritot, mazinās organisma aizsardzības spējas un, aktivizējoties slimības ierosinātājam, cilvēks kļūst arvien jutīgāks pret laika apstākļu svārstībām.
Rietumu medicīnā atzīst, ka, mainoties atmosfēras spiedienam, rodas starpība starp spiedienu locītavas dobumā un ārējā vidē, ko ļoti jutīgi uztver locītavu somiņās esošie nervu gali. Mazināt slimības saasināšanās izraisītās problēmas var jau laikus, veicot fizikālās terapijas un rehabilitācijas kursu, kas ietver dūņu terapiju, minerālūdens vannas, ozokerīta vai parafīna aplikācijas, lāzera terapiju vai magnētterapiju, kā arī citas procedūras.
Locītavu slimniekiem jāizvēlas laika apstākļiem atbilstīgs apģērbs. Savulaik zinātnieki veica pētījumu, atklājot, ka Japānā kaulu un locītavu slimības ir izplatītas daudz vairāk nekā Ķīnā. Izrādās, Japānā sievietes ziemā mēdz staigāt plānās zeķēs, bet Ķīnā uzvelk siltas bikses.
Ar meteoroloģiskajiem laika apstākļiem jārēķinās arī sirds un asinsvadu slimniekiem, kuri vissliktāk jūtas vasarā karstā laikā. Iespēju robežās jāsargās no pārkaršanas, lai neradītu papildu slodzi sirdij un asinsvadiem. Nelabvēlīgas laika prognozes gadījumā profilaktiski jāmēra asinsspiediens, regulāri jālieto medikamenti, kā arī jānodrošinās ar zālēm, kas palīdzēs slimības saasinājuma gadījumā.
Gada tumšajos mēnešos daudzi cieš no pastiprinātas miegainības. Nomoda un miega ritmu regulē hormoni, kuru sintēzi ietekmē gaisma. Tumsā smadzenēs izdalās melatonīns, kas padara cilvēku miegainu. Pierādīts, ka no miega traucējumiem, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī depresīva noskaņojuma biežāk cieš tie, kuri vakaros vai naktī ilgi paliek nomodā vai daudz ceļo un piedzīvo laika joslu maiņu, tādējādi izjaucot dabiskos bioritmus. Tādā haosā nereti visu dienu ir miegainība, grūti sevi piespiest strādāt, negribas ne ar vienu tikties, palielinās tieksme pēc saldumiem, un līdz ar to pieaug ķermeņa svars.
Pret panīkumu un depresiju gada tumšajos mēnešos izmanto spožās gaismas terapijas lampas, kas jāieslēdz no rīta 20 minūtes, parasti brokastu laikā izdzerot tasīti kafijas. Speciālists īpašā testā var noteikt pacienta hronotipu – pūce vai cīrulis – un atkarībā no tā rekomendēt, cikos gaismas terapijas seanss jāveic.
