Ārstnieciskās pančakarmas procedūras 0
Pēc ķermeņa eļļošanas un sviedrēšanas, kas palīdzējusi sašķidrināt un atbrīvot toksīnus to koncentrēšanās vietās un aizvadīt uz gremošanas
traktu, kur ir to izcelsmes vieta, seko pančakarmas terapeitiskais posms – ārstnieciskās procedūras. Tās ir mazāk patīkamas, jo toksīni no zarnu trakta nu jau jāizvada caur dabiskajām ķermeņa atverēm – muti (ārstnieciskā vemšana, lai atbrīvotos no pārāk lielas kaphas), anālo
atveri (ārstnieciskā caureja, lai atbrīvotos no pārmērīgas pitas; šo procedūru nodrošina rīcineļļas kurss nelielās devās izstieptā laika posmā un divu veidu ārstnieciskās klizmas, lai atbrīvotos no palielinātas vātas), degunu (tā tīrīšanas procedūra jeb nasja likvidē sastrēgumu ķermeņa augšējā daļā – mazina došu kapha), acīm, ausīm. Šīs attīrīšanās laikā fiziskā ķermeņa došas (vata, pita, kapha) un mentālie elementi (radžas un tamas) tiek līdzsvaroti.
Galvenā metode šajā posmā ir ārstniecisko klizmu terapija, jo uzskata, ka tā dod 80% no visa pančakarmas rezultāta. Ājurvēdā ar klizmām tiek panākta ģeneralizēta iedarbība – ar visām došām saistītu toksīnu izvade. Klizmas ir divu veidu – resno zarnu barojošās jeb spēcinošās
(anuvasana basti) un attīrošās (niruha basti) klizmas. Spēcinošās veic, lai resnā zarna spētu labi darboties. Procedūras laikā taisnajā zarnā ar klizmiņu lēnām tiek ievadīts neliels daudzums (50–60 ml) siltas eļļas, pirms tam vēders ticis masēts ar siltām eļļām. Pēc eļļas ievades
cilvēkam vēl kādu laiku jāpaguļ, lai daļa eļļas uzsūktos caur resnās zarnas sieniņu. Attīrošajām klizmām tiek izmantoti īpaši, uz vietas gatavoti augu maisījuma novārījumi, kam pievienots medus, eļļa un akmens sāls (kopējais daudzums – 600–700 ml).
