Attīrīšanās posmi 0
Pirmā pančakarmas ārstēšanas posmā notiek organisma sagatavošana (purvakarma), to panāk, gremošanas fermentatīvo sistēmu aktivizējot ar attiecīgām garšvielām un augiem. Mūsdienās ļoti daudziem cilvēkiem ir traucēta gremošana jeb samazināta gremošanas fermentu aktivitāte, tādēļ kuņģa zarnu traktā ēdiens netiek pilnvērtīgi sagremots un rodas endogēnie toksīni jeb āmas. Nepilnīgi sagremotās ēdiena atliekas arī netiek normāli izvadītas no ķermeņa caur zarnu traktu, barības vielas neuzsūcas un nebaro mūsu ķermeņa audus.
Tādēļ kādā brīdī un noteiktos apstākļos, kā arī atkarībā no cilvēka došām, šie endogēnie toksīni jeb āmas ar asinīm un limfu aizceļo uz tiem ķermeņa audiem, kas jau ir cilvēka vājā vieta. Piemēram, celulīts, – tas nozīmē, ka endogēnie toksīni savienojušies ar kapha došu un ķermenis tos izolējis zemādas taukos, kur tos ieslēdzis kā seifā, neļaujot tiem bojāt svarīgus ķermeņa orgānus – galvas smadzenes, sirdi. Organismā veidojas arī daudzas citas shēmas, kuru atpazīšanā, iztaujājot cilvēku un ņemot vērā tradicionālās medicīnas izmeklējumus, ir specializējies ājurvēdas ārsts vai konsultants.
Ājurvēdā organisma attīrīšanas procesā liela nozīme ir ēdienam, tādēļ, piemēram, Jaunķemeru ājurvēdas detoksa un svara samazināšanas programmā ietilpst gan mazkaloriju diētas, gan speciālas taukus dedzinošas zupas u. c.
Ārīgi attīrīšanas procesam sagatavo ar vispārēju ķermeņa eļļošanu jeb abjangu un karsēšanu. Ājurvēdas masāža abjanga nav dziļa, tā ir glāstoša, relaksējoša, lai iestrādātu eļļu pa enerģijas līnijām tā, kā tās plūst organismā. Bāzes eļļas ājurvēdā ir augu eļļas – sezama, kokosriekstu, mandeļu u. c. –, kurām pievieno kausētu sviestu, taukus, augu ekstraktus. Jaunķemeros ķermeņa eļļošanai lieto sezama, rīcina,
vīnogu kauliņu un vēl citas eļļas, kas tiek pievienotas atbilstoši cilvēka veselības problēmām.
Masāžai, kas izceļas ar bagātīga eļļas daudzuma lietošanu, seko ķermeņa karsēšana tvaika kastē, no kuras tikai galva paliek ārpusē. Labākai pašsajūtai iesaka likt vēsus dvielīšus sirds rajonā, vīriešiem – arī uz sēkliniekiem. Karsēšanās ilgums atkarīgs no cilvēka komforta sajūtas, taču parasti vairāk par desmit minūtēm tvaika kastē nav nepieciešams pavadīt. Ja, tajā sēžot, sviedri plūst aumaļām, procedūras mērķis – izraisīt sviedru un līdz ar to arī toksīnu izdalīšanos – sasniegts. Gan eļļošanai, gan sviedrēšanai cenšas veltīt pietiekami daudz laika, lai toksīnus “izkustinātu”.
Sviedrēt var arī lokāli, piemēram, tikai lielās locītavas. Tā rīkojas gadījumos, kad cilvēkam ir kāda akūta saslimšana, augsts asinsspiediens, sirdskaite vai citas veselības problēmas, kad nav vēlama visa ķermeņa sviedrēšana.
Karsēšanās procedūru klāstu papildina minerālūdens vannas, kurās ūdens temperatūra ir 36–37 °C, un dūņu ietīšanas procedūras. Jāņem vērā, ka cilvēkiem, kas nav pieraduši pie šādām procedūrām, var stipri sāpēt galva un būt citas sūdzības. Iemesls tam ir intensīvā toksīnu izvadīšana no audiem uz asinsriti. Īpaši galvas smadzeņu šūnas ļoti saasināti reaģē uz toksīniem asinīs, tas izpaužas ar galvassāpēm. Tādēļ
pēc ājurvēdas masāžām un procedūrām ieteicams dzert daudz šķidruma.
