Konkurē par to, kuram ir lielāka nelaime. Anda Rožukalne vērtē jauno plastiskās ķirurģijas šovu 10
Anda Rožukalne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iegūsti sevis vēl labāku vai vislabāko iespējamo versiju, tā mēdz aicināt reklāma. Plastiskās ķirurģijas šovi piedāvā to atrisināt radikāli! “TV3” šovs “Operācija: Jauna dzīve”, kurā dalībnieki var novērst ārējā izskata un veselības problēmas, cenšas iedrošināt sasniegt laimi caur operācijas zāli. Ne velti konkrētu cilvēku stress, operācijas un likteņi šovā ir kā fons ietekmīgu klīniku iespēju detalizētai komunikācijai. Šovs piedāvā pacienta/klienta līmeņa ieskatu estētiskajā ķirurģijā, zobārstniecībā un redzes korekcijas pieejās.
Tas sūta pozitīvu ziņu par sabiedrības labklājības līmeni, bet neļauj izvairīties no diskusijas par mediju kultūru un vērtībām.
Ķirurģija skaistai nākotnei
“Operācija: Jauna dzīve” ir pārvērtību šovs. Līdzīgs un atšķirīgs no dzīvokļa remonta vai stila maiņas šoviem. To aizstāvji šos formātus raksturo kā tādus, kas dod skatītājiem ticību iespējai mainīt savu dzīvi, būt laimīgākiem, iedrošina dzīves uzlabošanai.
Šādas frāzes pastāvīgi lietotas arī jaunajā “TV3” šovā, kura dalībniekiem ir ne vien vēlme sevi fiziski uzlabot, bet jādziedē arī citas traumas.
Skatītāji redz bērnībā ilgstoši seksuāli izmantotu varoni, dalībnieci ar astoņiem bērniem, kura vēlas mainīt ne vien ķermeni, bet dzīves partneri, sievieti, kura netic veiksmīgām attiecībām, kamēr nav uzlabojusi ķermeņa aprises. Šovā piedalās arī vīrieši, kas risina liekā svara problēmu. Viņu mērķis tāpat saistīts ar ārējiem faktoriem – viens nevar ieplānot kāzas, jo grib labi izskatīties lielā notikuma fotogrāfijās, otrs uztraucas, ka skaistā sieva zaudēs par viņu interesi.
Ārējā izskata svarīgums un koncentrēšanās uz ķermeņiem piepilda vai katru šova “Operācija: Jauna dzīve” kadru. Dalībniekiem jāpielāgojas fotosesijai, ģērbtiem skopos veļas gabaliņos, jāpiekrīt atkailināties mākslinieka skicēšanas darbnīcā. Cilvēki tiek lūgti daudzkārt izģērbties, rādīt savus trūkumus tuvplānā, ar melnām, uz ķermeņa uzzīmētām bultām norādīt uz fiziskajām nepilnībām.
Pētniece Sjū Teita par ķermeņa pārvērtību šoviem kritiski raksta, ka nomācošie izskata standarti ar to palīdzību ir aizvietoti ar fizisko pārvērtību svinībām kā ceļu uz laimi un personisku iespēju radīšanu.
Pārvērtību šovos ķirurģiskas operācijas tiek pasniegtas kā risinājums indivīda ciešanām un taisnīguma iegūšana, ja esat cietis ārēju nepilnību dēļ.
Iejaukšanās ķermenī vai tā uzlabošana šo šovu skatījumā nav nekas slēpjams. Sevis ķirurģiska mainīšana vairs nav nedabiska, bet dabiska izvēle. Teita ir ļoti asa, kad saka, ka šovi veicina vizuālās eugēnikas sistēmu, kurā neestētiskās ķermeņa vai sejas īpašības tiek likvidētas kā nepieņemamas aktuālajiem sabiedrības ideāliem un prasībām.
Ķirurģijas video
Tāpat kā līdzīgos šovos, arī “Operācija: Jauna dzīve” varoņi ir ķirurgi. Viņu sarunas un darbs atlases žūrijā veido uzticības pilnas attiecības ar skatītājiem un dalībniekiem. Ķirurgi ir kā brīnumdari, kuru roku meistarība un zināšanas palīdz iegūt seksīgākus ķermeņus, justies pievilcīgam, jaunākam. Šīs īpašības tiek saistītas ar augstāku laimes un pašcieņas līmenī arī “TV3” jaunajā projektā.
Lai nebūtu pārpratumu, piebildīšu, ka uzskatu – plastiskā ķirurģija ir nozīmīga un nepieciešama. Šajā recenzijā ir runa par to, kā tās pastiprināta demonstrācija var ietekmēt skatītāju uzskatus par savu ķermeni, skaistuma ideālus.
Ne velti pētnieces Elenas Marinas Ašikali dati rāda, ka plastiskās ķirurģijas šovi pastiprina pusaudžu vecuma meiteņu neapmierinātību ar savu izskatu un svaru. Padsmitnieču attieksmi pret plastisko ķirurģiju nosaka pašvērtējuma atkarība no ārējā izskata un pētījuma dalībnieču materiālistiskās vērtības.
Detalizēta operācijas aina, ārsta skaidrojumi ir nepieciešami, lai iedrošinātu, izglītotu skatītājus, parādītu estētiskās ķirurģijas iespējas. Vai jāparāda katrs skalpeļa grieziens? “TV3” šovā mēs redzam vēl vairāk – pacienta sagatavošanos operācijai, sarunas par bailēm un bažām, operācijas gaitu, šova dalībnieku atmošanos no narkozes, bezpalīdzīgumu slimības gultā.
Šādas ainas parasti tiek rādītas, lai palīdzētu skatītājiem izjust empātiju, iedomāties sevi līdzīgā situācijā un nezaudētu interesi.
Vai nepieciešama tik ļoti liela detalizācija? Tā padara šovu ļoti izstieptu un tā varoņus arvien neaizsargātākus, vēl vairāk pakļautus vērtēšanai, novērošanai. Tāpat jau šova pamatā ir milzum daudz sensitīvas informācijas par katru tajā iesaistīto cilvēku. Arī bez šā formāta jebkuram interesentam pieejami ļoti kvalitatīvi operāciju video.
Vai tiešām ir tik svarīgi redzēt, kā izskatās šova dalībnieka slimais zobs tā no smaganas izcelšanas brīdī?
Atbilde uz šo jautājumu palīdz saprast, to, kāpēc “Operācija: Jauna dzīve” ir galēji komercializēts formāts, turklāt skatītāju uzmanības noturēšanai tā dalībniekiem tiek sagādāts arvien lielāks stress.
Nežēlīgās sacensības
Kopš pirmās atlases šovam tā dalībniekiem ir jāpiekrīt neiespējamai un negodīgai sacensībai – viņi konkurē par to, kuram ir lielāka nelaime, kura ķermenim ir lielākas nepilnības, kuram liktenis sagādājis trakākus triecienus.
Tā ir neiespējamu lielumu salīdzināšana. Protams, ka atlasē svarīga daudzveidība, šovā iesaistīto klīniku iespējas parādīt tajās pieejamos pakalpojumus.
Vismaz pagaidām šovā mediķi izvēlas varoņus, kam plastiskā operācija patiesi nepieciešama veselības problēmu risināšanai, nevis kādam skaistuma ideālam.
Lai gan šova veidotāji sevi definē kā liela labuma piedāvātājus, tā norise ir ļoti nežēlīga. Dalībnieki jau tāpat ir piekrituši publiski dalīties savā liktenī, atkailināt ķermeni kameru priekšā. Šova autoriem ar to nepietiek. Izmantojot visbanālākās frāzes par tuvošanos laimei, sapņu piepildīšanu un iziešanu no komforta zonas, viņi pakļauj dalībniekus arvien jauniem pārbaudījumiem.
Visnežēlīgākā šova scenārijā ir konkurence atlases otrajā līmenī – tu jau esi izturējis milzu konkursu, bet atkal jācīnās par iespēju pie prasmīgiem ārstiem atrisināt savu ārējā izskata problēmu.
Pārbaudījumiem nav gala: jālec ar gumiju no gaisa tramvaja, jāzīmē cita dalībnieka kailfigūra. Lai pierādītu apņēmību, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas jāuzklausa tā sauktie nepatīkamie psihologa jautājumi par savu personību un privāto dzīvi.
Visi dalībnieki jau tāpat ir tālu ārpus savas komforta zonas. Atklāšanās un atkailināšanās šovā no tās viņus sen izmetusi, bez reālām cerībām turp atgriezties. Bet šova veidotāji šajā stresa pilnajā situācijā izvirza atkal jaunus un jaunus nosacījumus, ar kuru palīdzību cenšas padarīt šovu it kā interesantāku. Bet tas kļūst arvien nogurdinošāks kā dalībniekiem, tā skatītājiem.
Pēc šova pārbaudījumiem, visticamāk, dalībnieki pie stomatologa vai plastiskā ķirurga nonāk īpašā stresa un pārguruma pakāpē.
Bet žūrijas atraidītie dalībnieki ir ieguvuši vēl vienu vilšanās pilnu pieredzi, ko viņi nomāc ar solījumu paši risināt savu problēmu. Būsim godīgi, tas bija un ir iespējams arī bez piedalīšanās šajā piedzīvojumā.
Šo pieredzi dalībnieki ir ieguvuši arī tāpēc, lai dažādu pakalpojumu sniedzēji varētu rast sev izdevīgu vietu formātā, kas ļoti atgādina trīs stundas ceturkšņu garu reklāmu. Šovs “Operācija: Jauna dzīve” ietver galvenās patērniecības pazīmes: lai cilvēks kaut ko iegūtu, viņam jāpiekrīt maiņas darījumam, jāļauj kādam citam rīkoties ar sev svarīgo – ķermeni, jūtām, traumām. Ja cilvēks vēlas skaistumu, laimi, veiksmi, tad to visu var iegūt ar atbilstoša pirkuma palīdzību. Tiešām?
