Ķermeņa balsts – pēda un potīte. Kas palīdz, ja tā traumēta? 0
Sarežģīts mehānisms
Uz pēdām balstās viss cilvēka ķermeņa svars, tāpēc svarīgi ne tikai pret tām izturēties saudzīgi, bet arī rūpēties par traumu un slimību profilaksi.
“Pēda ir ļoti sarežģīts mehānisms, ko veido 26 kauli un 33 locītavas,” skaidro Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Ambulatorās nodaļas vadītāja, traumatoloģe ortopēde Inese Breide. “Pēdas locītava sastāv no lielā un mazā lielakaula, starp kuriem atrodas veltņakauls. Lielais lielakauls veido iekšējo, mazais – ārējo potīti. Pēdu un pēdas locītavu papildus nostiprina saites un muskuļi, kas nodrošina kustības un stabilitāti. Lai kustības būtu pareizas,
saitēm jābūt spēcīgām un elastīgām.”
Viena no galvenajām pēdu funkcijām ir balsts – tās nes visu mūsu ķermeņa smagumu. Gaitas laikā pēdas absorbē triecienus, panāk gaitas elastību un nodrošina svara pārnešanu. Katrs strukturāls vai arī funkciju traucējums jebkurā no pēdas vai tās locītavas daļām ietekmē visu ķermeni. Ja kaut kas šajās locītavās izgājis no ierindas, var sākt sāpēt citās ķermeņa vietās: mugurā, ceļos, gūžās.
Pēdai ir trīs galvenie atbalsta punkti – to veido papēdis, kā arī pirmā un piektā pleznas kaula galviņas. Jebkura deformācija var izjaukt šo atbalsta punktu sistēmu, liedzot pēdai veikt tās funkcijas.
Plakanā pēda
Pēdaskauli kopā ar saitēm veido pēdas šķērsvelvi un garenvelvi. Ja velves nav attīstītas, veidojas plakanā pēda: visa pēdas apakšējā daļa pieskaras zemei. Plakanā pēda var būt iedzimta (šādos gadījumos to parasti konstatē jau bērnībā) un iegūta, kad deformācija veidojas traumu vai saslimšanu rezultātā.
Jāņem vērā, ka bērniem plakanā pēda ir normāla līdz apmēram sešu gadu vecumam, jo tad muskuļi un kauli vēl tikai veidojas. Pēc dakteres Ineses Breides teiktā, pacientiem ar plakano pēdu parādās sūdzības par sāpēm vispirms pašā pēdā, pēc slodzes ir nogurums. Rodas pēdas deformācija. Viena no raksturīgākajām pazīmēm – pacientam stāvot, visa pēda pieskaras zemei, kā arī redzama īpatna apavu novalkāšana – nodilst zoles iekšējā mala. Vislabāk diagnozes noteikšanu atstāt traumatologa ortopēda ziņā.
Visbiežāk plakanās pēdas gadījumā, pirms sāk konservatīvu ārstēšanu, iesaka ortopēdiskās zolītes, kuras jāieliek ikdienas apavos gareniskās un šķērsvelves balstīšanai. Jāizpilda dažādi muskulatūru un saites nostiprinoši vingrojumi. Sākumā tos vēlams izpildīt fizioterapeita uzraudzībā, bet, kad prasme apgūta, regulāri jāvingrinās mājas apstākļos. Nostiprinot pēdas saites un muskuļus, pareizā pozīcijā tiks noturēta gan garenvelve, gan šķērsvelve. Pieaugušajiem, kuriem konservatīva ārstēšana nepalīdz, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, koriģējot velves.
Plakanās pēdas profilaksei:
vēlams staigāt basām kājām: pa ūdeni, pa akmentiņiem, pa speciālām baskāju takām;
izvēlēties apavus ar supinatoru, kas paceļ pēdas velvi (ja nepieciešams, šādus apavus var pasūtīt);
pēdai par labu nāks jebkuri vingrojumi (vispareizāk, ja tos ieteiks fizioterapeits).
