Ķermeņa atmodināšana pavasarim 0
Saule uzspīd arvien biežāk un siltāk, tā vien vilinādama atpūsties dabā. Pilnā sparā sākas dārzu apsekošana. Tādēļ pārejai uz pavasara režīmu jābūt prātīgai.
Konsultēja klīnikas “Premium Medical” uztura speciāliste Inga Pūce, otolaringoloģe Andra Romane, alergoloģe Elīna Aleksejeva un fizikālās medicīnas speciāliste, masiere Iraīda Zubāviča.
Spēka avoti
Visa daba ir pilna harmonijas, tāpēc arī cilvēkam kā apzinīgai tās daļai ir jāseko šim līdzsvaram. Spara atgūšana sākas ar organisma attīrīšanu un spēcinošas pārtikas uzņemšanu. Tas nozīmē, ka uzturam – galvenajam enerģijas avotam – ir jābūt noteiktās proporcijās: 20 % olbaltumvielu, 30 % tauku, 50 % salikto ogļhidrātu.
Ieteicams izvēlēties produktus ar augstu bioloģisko vērtību – diedzētos graudus un sēklas, kurās ir koncentrētas visas augu zināšanas, enerģija, attīstībai nepieciešamās vielas (vitamīni, minerālvielas) un pastiprinātāji (enzīmi, fermenti, fitohormoni).Dīgšanas laikā šīs vērtīgās vielas palielinās 2 – 4 reizes, salīdzinot ar to daudzumu graudos, turklāt fermenti, kas rodas šajā procesā, piedalās olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku vielmaiņā un sašķelšanā, tā atvieglojot mūsu pašu vielmaiņu.
Ieteicams izvēlēties produktus ar augstu bioloģisko vērtību – diedzētos graudus un sēklas, kurās ir koncentrētas visas augu zināšanas, enerģija, attīstībai nepieciešamās vielas (vitamīni, minerālvielas) un pastiprinātāji (enzīmi, fermenti, fitohormoni).
Organismā atkarībā no dzīvesveida un uztura pastiprināti veidojas dažādas skābes, ko var neitralizēt sārmos ar mikroelementiem un minerālvielām. Fiziskā slodze veicina pienskābes, šūnu sabrukšana un gaļa – slāpekļskābes, kafija un melnā tēja – miecskābes, smēķēšana – nikotīnskābes, kakao (šokolāde) un rabarberi – skābeņskābes, saldumi un tauki – etiķskābes, bailes un dusmas – sālsskābes veidošanos. Pat pretsāpju līdzekļi organismā rada skābes. Tāpēc, ar uzturu nepiegādājot pietiekamu daudzumu minerālvielu, organisms ir spiests tās ņemt no zobiem, ādas, nagiem, kauliem un asinsvadiem. Lieki piebilst, ka tas negatīvi ietekmē veselību, tostarp vērtīgo baktēriju daudzumu un kvalitāti, veicina dažādu alerģiju rašanos, vājina imunitāti un izraisa dažādas slimības.
Viens no organisma attīrīšanas veidiem ir pastiprināta šķidruma uzņemšana – vismaz divi litri tīra ūdens dienā vai, kamēr tas iespējams, svaigas bērzu sulas. Ja pavasarī izdzer vismaz 10 litrus tikko tecinātas sulas, no organisma var izskalot visus ziemā uzkrājušos sārņus un arī sāļus no urīnizvadceļiem.
Pirmās 3 – 4 stundas bērzu sulas satur bioloģiski aktīvo ūdeni, kurā molekulas nav izkliedētas, bet gan sakārtojušās kopās, ko dēvē par šķidrajiem kristāliem. Šādā formā cilvēka organismā nonākušais šķidrums daudz vieglāk iesaistās vielmaiņas procesos un tiek izmantots ievērojami efektīvāk. Tautā to dēvē par dzīvo ūdeni.
Ar sīkāko vējiņu
Bieži vien cilvēki, kuriem ir alerģija, koku ziedēšanu sajūt ātrāk, nekā pārējie to ierauga. Un ne tikai skaras un sīki putekšņi, pat pirmā zaļā zālīte var izraisīt nepatīkamu reakciju!
Diemžēl alerģija var sākties jebkurā vecumā, turklāt šī liksta arvien biežāk piemeklē jaunus ļaudis. Viņiem šķiet, ka alerģija liecina par imunitātes novājināšanos. Protams, problēma saistīta arī ar imunitāti, bet tā vēl nenorāda par aizsargspēju defektiem, pat iespējams, ka imunitāte darbojas pat pastiprināti… pretējā virzienā!
Ja sākusies alerģija, vispirms jāatrod tās iemesls, proti, jāapmeklē alergologs, lai veiktu testu un noteiktu alergēnu. Kad tas noskaidrots, kopā ar ārstu jāizvēlas piemērotākā ārstēšana. Visbiežāk tā ir medikamentoza.
Ieteicams izvairīties no pašu izraudzītiem acu vai deguna pilieniem, jo šie līdzekļi situāciju var pasliktināt, jo vispirms jānoskaidro, vai aizliktā deguna un asarojošo acu iemesls ir iesnas, vīruss, infekcija vai alerģija.
Aptiekās pieejams visai plašs medikamentu klāsts alerģiskiem cilvēkiem. Tā saucamie vecākās paaudzes antihistamīni (tavegils vai suprastīns) rada miegainību, jaunākajiem nav šī blakus efekta, turklāt tos var lietot retāk un drošāk arī ilgstoši.
Ieteicams izvairīties no pašu izraudzītiem acu vai deguna pilieniem, jo šie līdzekļi situāciju var pasliktināt, jo vispirms jānoskaidro, vai aizliktā deguna un asarojošo acu iemesls ir iesnas, vīruss, infekcija vai alerģija.
Saaukstēšanās un alerģisko iesnu simptomi bieži vien ir līdzīgi: aizlikts deguns, šķaudīšana, galvas sāpes. Tomēr alerģija ir tiešā veidā saistīta ar tās izraisītāju, un visbiežāk jau cilvēki zina, kāds ir īstais cēlonis. Ja alerģija ir parādījusies nesen, pirmajā brīdī tās izpausmes var arī neatpazīt. Tad svarīgi atcerēties, ka šīs izpausmes visbiežāk nav saistītas ar paaugstinātu temperatūru.
Laužot plaucēšanai paredzētus bērzu, ievu vai citu koku zarus, reizēm var atnest mājās arī pirmās ērces. Apskatiet un nopuriniet!
Saudzīgā režīmā
Pēc garajiem ziemas mēnešiem beidzot sagaidītais pavasaris maldīgi liek domāt, ka jau ir pietiekami silts, lai varētu nomainīt apģērbu. Tomēr tieši nepiemērota tā izvēle var būt cēlonis iesnām un klepum, savilktam un sapūstam kaklam vai mugurai. Kamēr rīti un vakari vēl ir vēsi, bet dienā gaisa temperatūra jau pārsniedz +10 °C, ieteicams vilkt vairākas apģērba kārtas, lai pēc vajadzības tās var novilkt vai uzvilkt.
Pirms intensīvām sporta nodarbībām ķermenis ir jāiesilda. Sākot lielos pavasara darbus dārzā, visbiežāk tas neienāk prātā, lai gan arī tā ir pēkšņa fiziskā slodze. Pirms ķerties pie lāpstas, lai raktu zemi, vismaz piecas minūtes vajadzētu pasoļot vai viegli paskriet, pastiept ķermeņa augšdaļu, vairākkārt noliekties un pietupties.
Ziemā ķermenī iegūlušais neveiklums liek ievērot papildu piesardzību, strādājot ar cirvjiem, zāģiem un dažādām elektroierīcēm.
Tiklīdz dienas paliks vēl siltākas, būs vilinājums ļauties saules stariem. Paturiet prātā, ka pavasara saulē gūtie apdegumi ir visagresīvākie, un tie visvairāk var veicināt ādas ļaundabīgo audzēju rašanos.
