Keris: Premjera viedokli par veselības nozares neefektivitāti liecina par precīzas informācijas trūkumu 1
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paustais par veselības nozares neefektivitāti varētu būt saistīts ar precīzas informācijas trūkumu par veselības aprūpi Latvijā, šādu viedokli pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Pēc viņa domām, cilvēks nevar uzreiz būt speciālists visās jomās, tāpēc premjeram apkārt jābūt padomniekiem, kas izskaidro situāciju veselības aprūpē. Premjera paustais par nozares neefektivitāti, Kera ieskatā, liecina, ka padomnieki nav bijuši uzdevumu augstumos.
Keris sacīja, ka, piesaucot kaut kā neefektivitāti, uzreiz būtu jāpiedāvā objektīvi pierādījumi. Tomēr ar faktiem, kas apliecinātu nozares neefektivitāti, neviens vēl klajā nav nācis. LVSADA vadītājs atzina, ka vienmēr iespējams uzlabot darba procesu, tomēr bez pierādījumiem runas nozares neefektivitāti ir “tukša politiska mantra, kas izdomāta, lai par katru cenu nepalielinātu nozares finansējumu”. Keris piebilda, ka šādu taktiku viņš politikā novērojis jau iepriekš.
Premjers publiski paudis, ka Latvijā ir pārāk daudz slimnīcu, tomēr Keris norāda – svarīgi atcerēties, ka krīzes gados veselības nozare tika “griezta līdz baltam kaulam”, gan atņemot finansējumu, gan paralēli samazinot veselības aprūpes infrastruktūru. Tas, kā norāda Keris, izraisīja gan darbinieku samazināšanos, gan apgrūtināja pakalpojumu pieejamību pacientiem.
Keris sacīja, ka toreiz slimnīcu skaits, salīdzinot ar citām Eiropas reģionā vidējiem rādītājiem, Latvijā tiešām bija pārāk liels, tāpēc laikā, kad notika slimnīcu optimizācijas process, arodbiedrība pret šīm pārmaiņām neprotestēja, kaut šīs izmaiņas bija sāpīgas. Vienlaikus tagad runāšana par slimnīcu skaita samazināšanu, Kera ieskatā, liecina par rupju nezināšanas kļūdu.
Komentējot premjera bažas par to, vai piešķirtais papildu finansējums mediķu algām tiešām nonācis līdz ārstniecības personām, Keris norāda – mediķi atalgojuma palielinājumu ir saņēmuši. Viņš gan piebilda, ka palielinājums nav bijis 20% apmērā, kā publiski nereti izskanējis, bet tas savukārt saistīts ar to, ka daudzas ārstniecības iestādes cilvēkresursu piesaistīšanas nolūkā mediķiem maksāja vairāk nekā to paredzēja Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka minimālo darba samaksas apmēru.
Keris norādīja, ka tagad ļoti būtiski, lai veselības aprūpes finansējums pieaugtu, īpaši mediķu darba samaksas segmentā.
Kā ziņots, Ministru prezidents ir pārliecināts, ka ne visa veselības nozarei piešķirtā nauda patlaban tiek efektīvi izmantota, uzsverot, ka no ministres gaida rīcības plānu attiecībā uz nozari.
Premjers intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja, ka ir iepazinies ar Valsts kontroles ziņojumu par cilvēkresursiem veselības aprūpes nozarē, atzīstot, ka viņu tas neiepriecina.
Viņš uzsvēra, ka valdība ir sākusi diezgan vērienīgas reformas attiecībā uz pašvaldību sadalījumu un izglītības sistēmu. Pēc viņa paustā, šīs puzles trešā daļa ir jautājums par veselības nozari. “Viena lieta ir teikt, ka trūkst naudas, bet esmu pārliecināts un domāju, ka neesmu vienīgais, ka tā nauda, kas ir, ir neefektīvi izmantota,” viņš teica.
Pēc premjera teiktā, svarīgs jautājums ir, kas notiks ar slimnīcām, kā tās uzlabosim un efektivizēsim. Viņš retoriski vaicāja, vai visas ēkas, kuras tiek sauktas par slimnīcām, bet nenodrošina pirmo palīdzību, tiešām ir slimnīcas.
Kariņš kā traģisku vērtēja situāciju, ka pieejamība Rīgā un ārpus tās atšķiras kā diena pret nakti. “Acīmredzot ir slimnīcas, kuras nespēj pildīt savu funkciju,” viņš norādīja, sakot, ka varētu nosaukt tās vārdā, bet to nedarīs.
