Keris ar Viņķeli “saiet ragos” 2
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris uzskata, ka veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) publiski paustais apgalvojums, kurā tiek apšaubītas viņa tiesības kritizēt jaunā mediķu atalgojuma modeļa izstrādi, neatbilst patiesībai un būtu jāatsauc.
Viņķele 20.februārī Latvijas Radio sacījusi, ka “Kera kungs ir labi apguvis savu izglītību padomju laikos, kad viens no tostarp arī arodbiedrības publiskās retorikas elementiem bija “neesmu lasījis, bet man ir viedoklis””.
Ministre apgalvojusi, ka “Kera kungs nav sevi apgrūtinājis ar laika tērēšanu dalībai šajā domnīcā, bet viņam ir viedoklis par to, ko viņš nav ne redzējis, ne dzirdējis, ne klāt bijis”.
Šādu nostāju Viņķele paudusi pēc LVSADA priekšsēdētāja teiktā par 14. februāra Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdi, kurā arodbiedrība esot guvusi apstiprinājumu tam, ka jauna modeļa izveide nav bijusi lietderīga, tomēr, ņemot vērā, ka darbs vēl nav noslēdzies, pagaidām gala secinājums neizdara.
Savukārt Keris pirmdien nosūtījis ministrei vēstuli, norādot, ka viņas publiskais komentārs ir “kvalificējams kā nepatiesa ziņa, kas izplatīta tīši un publiski ar nolūku celt neslavu gan LVSADA priekšsēdētājam, gan arodbiedrībai kopumā”.
Viņķelei adresētajā vēstulē arī tiek norādīts, ka pēc VANA sēdes LVSADA saņēma Veselības ministrijas (VM) prezentāciju, kurā tiek skaidroti iemesli un mērķi jauna atalgojuma modeļa izstrādei.
Pēc organizācijas priekšsēdētāja paustā, 18.februāra LVSADA informatīvajā sanāksmē tika analizēta VANA sēdē sniegtā informācija, kā rezultātā organizācijā secināts, ka “VM izveidotās domnīcas līdzšinējā darbošanās vairāk liecina par paklausīgu politiska pasūtījuma pildīšanu, nekā par nodomu pilnveidot darba samaksas sistēmu veselības aprūpē”.
“Lai izvairītos no sabiedrības maldināšanas un turpmākām juridiskām sekām, aicinu Jūs publiski atsaukt minēto komentāru trīs dienu laikā pēc šīs vēstules saņemšanas,” ministrei adresētajā 24.februāra vēstulē norādījis Keris.
Vaicāts, kādas darbības sekos, ja ministre neizpildīs viņa aicinājumu, Keris norādīja, ka “par neslavas celšanu ir paredzēta kriminālatbildība, taču mēs negribētu tik tālu saasināt situāciju”. “Var, protams, cilvēks kādreiz emociju iespaidā pateikt kaut ko tādu, ko pēc tam vajadzētu atsaukt, un šādu iespēju mēs no savas puses arī piedāvājam,” piebilda LVSADA priekšsēdētājs.
Veselības ministres padomnieks Edgars Skvariks sacīja, ka līdz šim VM nav saņēmusi Kera vēstuli.
Jau ziņots, ka LVSADA padomes sēdē, 21.janvārī, nolēma neatbalstīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ierosinājumu veidot jaunu medicīnas darbinieku atalgojuma modeli.
Kā iepriekš sacīja LVSADA priekšsēdētājs, VANA sēdē vairākām nozares organizācijām, kas līdz šim nebija iesaistījušās domnīcas darbā pie jauna modeļa izveides, tika prezentēts starpziņojums par patlaban paveikto. Keris pauda, ka, lai gan vēl ir pāragri izdarīt secinājumus, starpziņojums apstiprinājis LVSADA iepriekšējās bažas. “Diemžēl ir patiešām strādāts pa tukšo,” uzskata LVSADA priekšsēdētājs.
“Kaut arī domnīcas speciālisti ir ar labu kvalifikāciju, veids, kā tā tika organizēta, neļāva nest sasniegumus,” teica Keris.
Atalgojuma modeļa pārskatīšana aizsākusies, jo Kariņš iepriekš uzdevis veselības ministrei Ilze Viņķelei (AP) sagatavot jaunu ārstniecības personu darba samaksas modeli, kas ieviestu “caurskatāmu un vienotu nozarē strādājošo atalgojumu sistēmu” un novērstu tajā iespējamās netaisnības.
Kariņš iepriekš norādījis, ka, izprotot situāciju veselības aprūpes nozarē, valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildu finansējuma piešķiršanas nozarei, strādājot pie 2021. un 2022.gada budžetiem.
“Taču veselības aprūpes sistēmā ir veicami konkrēti uzlabojumi jau šobrīd, kas neprasa papildu ieguldījumus, bet padarītu to caurspīdīgāku, efektīvāku un pieejamāku. (..),” pauda Kariņš.
Arī Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) norāda uz veselības aprūpei piešķirto līdzekļu neizsekojamību. Izpētot Valsts Ieņēmumu dienesta sniegtos datus, deputāts atzīmējis faktu, ka ir ārsti, kas strādā vidēji no 400 līdz 500 stundām mēnesī. Esot arī 30 ārsti, kuri strādā virs 400 stundām mēnesī.
Judinam neesot pilnīgas skaidrības par to, kādā veidā minētie medicīnas darbinieki ir spējīgi nostrādāt šādu daudzumu stundu. Viņa ieskatā, šāds nostrādāto stundu daudzums var norādīt gan uz darbinieku pārslodzi, gan problēmām strādājošo darba laika uzskaitē. Viņš arī norādīja uz Veselības inspekcijas kompetenci minētās situācijas pārskatīšanā.
