Kerijs slavē Lietuvu kā vienu no spēcīgākajām NATO partnerēm Ukrainas suverenitātes aizstāvībā 1
Lietuva ir viena no spēcīgākajām un nozīmīgākajām NATO partnerēm, kurai ir stingra pozīcija par Ukrainas tiesībām uz suverenitāti, paziņojis ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.
“Lai arī Lietuva ir maza valsts, ļaujiet jums pateikt, ka tā ir spēcīga un nozīmīga NATO partnere, viena no spēcīgākajām partnerēm attiecībā uz cilvēku turēšanas pie augstiem standartiem, jo īpaši, īstenojot Minskas vienošanos un par Ukrainas suverenitātes un nedalāmības ievērošanu,” Kerijs teica Vašingtonā pēc tikšanās ar Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkeviču.
Kopīgajā preses konferencē ASV valsts sekretārs arī pateicās Lietuvai par atbalstu ASV misijās un uzsvēra, ka Lietuva ir “visapdomīgākā un atklātākā” no NATO partnerēm, “rādot piemēru” ar saviem centieniem izpildīt NATO saistības un palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz NATO noteiktajam divu procentu mērķim. “Un es skaidri varu apstiprināt, ka mūsu – ASV – saistības par 5. pantu [kas paredz NAO kolektīvo aizsardzību] ir stingras un pārliecinošas, un mēs turpināsim strādāt ar Lietuvu kā ar partneri,” klāstīja Kerijs.
ASV valsts sekretārs arī apsveica Lietuvas centienus dažādot enerģijas tirgu, kas ir “ļoti nozīmīga daļa liekākā stratēģiskā vajadzībā valstīm nebūt saistītām tikai ar vienu vai diviem piegādātājiem”. “Ir vajadzīga dažādība, kas patiešām vairo neatkarību,” viņš uzsvēra.
Linkevičs telefona sarunā ar aģentūru BNS pēc tikšanās ar Keriju teica, ka saņēmis atkārtotu apliecinājumu, ka ASV īstenos Velsas samitā pieņemtos lēmumus par drošību Austrumeiropā un Baltijas reģionā. Viņš piebilda, ka Lietuva drīz reāli pieredzēs šo saistību izpildi. Lietuvas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka pieci ASV tanki “Abrams” un vairāki desmiti citu militāro transportlīdzekļu tiks izvietoti valstī. Jaunais aprīkojums tiks izvietots Lietuvas dižkunigaiša Vaidota motorizēto kājnieku bataljona dislokācijas vietā Ruklā Lietuvas centrālajā daļā. Plānots, ka vasarā Lietuvā darbu sāks NATO pavēlniecības un kontroles centrs ar virsnieku skaitu līdz 50. Par šiem un citiem pasākumiem vienošanās tika panākta pērn septembrī NATO samitā Velsā, reaģējot uz situāciju Ukrainas austrumos, kur valdības spēki cīnās ar prokrieviskajiem separātistiem.