Franks Gordons: Kerijs: “Gribat, lai mēs ietu karot pret Krieviju?” 21
Šoreiz pakāpjos sānis un dodu vārdu Telavivas laikraksta “Haaretz” žurnālistam Anšelam Pfeferam, kurš nupat atgriezies no Turcijas – Sīrijas robežas.
Kad amerikāņu karavīri atbrīvoja Būhenvaldes koncentrācijas nometni, dzīvi palikušie vaņģinieki zvērēja: “Nekad vairs!” Kopš holokausta pagājuši septiņi gadu desmiti, bet drausmīgas asinspirtis notiek atkal un atkal, uzsver Pfefers. Viņš raksta, ka Asada režīms, kam palīdz Irāna un “Hezbollah” un krievu lidmašīnas, kas nepārtraukti met bumbas, līdz šim brīdim noslepkavojis 470 tūkstošus sīriešu, un, kaut gan šis skaitlis nevar mēroties ar tiem miljoniem, kuru dzīvības izdzēsa holokausts, armēņu genocīds, Ukrainas golodomors, Staļina un Mao “tīrīšanas”, Sīrijas gadījumā visvairāk satriec pasaules vienaldzība, konstatē Telavivas žurnālists.
Viņš uz robežas starp Turciju un Sīriju ticies ar jaunajiem vīriešiem un sievietēm, kas sevi dēvē par “mediju aktīvistiem”: viņi gatavi atgriezties savās mājās sabombardētajos ciemos vai kvartālos gandrīz aplenktajā Alepo, lai fiksētu šausmas, kas tur notiek, un pavēstītu par tām pasaulei. Pfefers raksta: “Vēl viens videoklips ar bērniem, kurus velk laukā no mājas, ko sagrāvis krievu uzlidojums, ir ne mazāk svarīgs kā viņu cīņa par savām mājām. Tā ir daļa no šīs cīņas.”
Pasaule vienaldzīgi to visu vēro, skumīgi rezumē Telavivas žurnālists: Obama netic, ka amerikāņu iejaukšanās varētu uzlabot situāciju, un Merkelei svarīgi nodrošināt stabilitāti Eiropā un ne pārāk sakaitināt krievus. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs strupi atteica Sīrijas cilvēktiesību aizstāvju grupai: “Jūs gribat, lai mēs ietu karot ar Krieviju?”
Mēdz teikt – nekad vairs, bet realitāte rāda: atkal, atkal un atkal…
