Ķeriet spietu jeb kā tikt pie jaunas bišu saimes 0
Lai iegūtu jaunu saimi, biškopjiem iesācējiem labākais paņēmiens ir spieta saņemšana. Pieredzējuši dravnieki nereti lepojas, ka viņu dravā spietu nav, un tas nozīmē, ka visas saimes tiek dažādiem paņēmieniem rūpīgi kontrolētas un jaunas saimes top tikai pēc saimnieka gribas, veidojot atdaleņus. Ēberliņu dravas bitenieks Krists Ēberliņš uzskata: kāds spiets gadās visiem, un tas ir gluži normāli. Pat labi, jo spiets attīstās daudz straujāk nekā atdalenis. Vienīgi grūti notvert bēgles.
Liek pie darba
Labs un liels spiets novājina saimi, no kuras nācis, taču ne velti ir jēdziens spieta enerģija. Spiets labos apstākļos strauji attīstās un pat ienes medus ražu pirmajā gadā. Spietojot nomainās arī bišu māte – vecajā saimē paliek jaunā, šāgada māte. Tomēr viss ir labs, kas ar mēru, vairākas reizes spietojusi saime nedos nekādu labumu un var pat iet bojā.
Lai novērstu spietošanu, bites pēc iespējas vairāk jānostrādina. Krists Ēberliņš savā dravā pavasara pusē peru telpā visus rāmjus nomaina pret jauniem, ar mākslīgajām šūnām iešūnotiem. Jaunās bites dzimst lielākas, jo jaunizvilktajās kanniņās tām ir vairāk vietas. Vecās šūnās, kur jau veidojušās vairākas bišu paaudzes, katra nākamā paaudze ir arvien sīkāka. Turklāt, šādi rīkojoties, bitēm vairāk darba un mazāk prāts nesas uz spietošanu. Arī medustelpā Krists liek daudz jaunu mākslīgo šūnu.
Svarīgi ir nenokavēt magazīnu uzlikšanas brīdi. Spēcīgām saimēm šogad bija jāliek jau otrā medustelpa, lai bitēm netrūktu darba.
Gatavojas saņemt
Aktīvākais spietošanas brīdis ir ap pusdienlaiku, no pulksten 11 līdz 13, taču to ietekmē arī laika apstākļi – lietainās, mākoņainās dienās, kad trūkst ienesuma, bites stropos nereti sadomājas sliktas domas, nolemj vairoties, un, tiklīdz spoži uzspīd saulīte, spiets no stropa izsprāgst kā šampanieša korķis. Par spieta iznākšanu liecina raksturīgā bišu dziesma.
Kad spiets pamanīts, galvenais – panākt, lai tas nosēžas dravniekam pēc iespējas izdevīgākā, zemākā vietā. Ar pirmo spietu iziet vecās mātes, kuras mēdz uzvesties prātīgi un nosēžas zemu. Jaunās mātes un pēcspieti uzvedas dullāk un kamolu veido pēc iespējas augstāk.
Lai rosinātu bišu mākoni mesties kamolā, biškopji iesaka visdažādākās metodes. Noder veclaiku paņēmieni – vicināt garas lazdu meijas, aizšķērsojot ceļu, liet virsū ūdeni (var izmantot šļūteni, kurā pienācīgs spiediens strūklakas veidošanai, vai miglotāju garā kātā, kas iepriekš nav lietots kaitēkļu indēšanai). Arī dūmi no dūmekļa liks bēglēm aizdomāties par briesmām un meklēt drošu zaru. Svarīgi arī nojaukt jaunās bišu ģimenes kopīgo dziesmu, tāpēc var sist katlu vākus un skaļi aurot. Citi iedarbina motorzāģi vai citu skaļu tehniku. Kad redz bites koncentrējamies ap kādu zaru un veidojam kamolu, gatavojas spieta saņemšanai. Grūti pateikt, cik laika ir bitenieka rīcībā. Reizēm bites ceļojuma galamērķi pārspriež īsu laiciņu, reizēm – vairākas dienas.
Rīkojas radoši
Spieta saņemšanai vajadzīgs dūmeklis, spieta kaste un plēves gabals vai palags. Labi noder speciāli veikalos iegādājami spietu ķeršanas grozi no audekla, kurus var iestiprināt, piemēram, krāsošanai izmantojamā kātā ar maināmu garumu. Nepieciešams arī zāģis vai grieznes ar teleskopisko kātu, lai varētu nozāģēt zaru ar visu spietu.
Uz zemes noklāj audumu, lai bites nesakrīt zālē. Vispirms ar koka karoti mēģina spieta kastē ielikt bišu kaudzītes ar māti, tad ar strauju kustību tajā iekrata visu kamolu (pozitīvais scenārijs). Ja tik viegli neizdodas, kasti noliek zemē, bet spieta resnākajai vietai tuvojas ar spieta ķērāju, cerot, ka tur būs māte un ka tā iekritīs. Ja tas panākts, bites iekrata spietuvē, vāciņu daļēji piever, jo pārējās pašas sekos. Kad vairākums bišu savākts, spietuves vāku aizver. Daļa bišu var mēģināt atgriezties vecajā vietā, kas vēl smaržo pēc spieta. To var novērst, kratot zaru, iekarot tajā dūmekli u.c. Taču nav jāuztraucas, jo vēlāk tās atgriezīsies stropā.
Pagrabā vai citā noēnotā vietā spietuvi patur 2–3 dienas (tik ilgam laikam bitēm pietiek barības rezerves un pāriet vairošanās trakums), tad pārliek tīrā stropā. Saime to nekad nepametīs, ja ieliks peru rāmi, kādu medus un bišu maizes rāmi, starp tiem – mākslīgās šūnas.
Ja nevēlas zaudēt izspietojušās saimes spēku, spietu var laist arī atpakaļ vecajā saimē, bet tad jācenšas notvert spieta māti. Ja tas neizdodas, kauja būs nežēlīga, viena māte parasti krīt un saimei pāriet spietošanas noskaņojums. Taču reizēm tā nenotiek un bites spieto atkārtoti. Spiets arī noder, ja ir kāda vāja saime bez mātes vai traneņu saime.
PADOMI
* Izspietojušo saimi tūliņ apskata un izlauž savilktās māšu kanniņas, izņemot pašu skaistāko, jo var gadīties, ka spietošanas karstumā mātes dodas prom, atstājot nedzimušu troņa pārņēmēju, vai jaunā māte apsēklojoties gājusi bojā.
* Nevajag iegādāties nezināmas izcelsmes spietus, piemēram, pēc sludinājuma internetā. Tā var ievazāt dravā slimības.
* Ar spietošanu var sajaukt tā saukto bišu aplidošanos un jaunās mātes kāzu lidojumu, kad bišu mutulis paceļas gaisā, taču pēc kāda laika izjūk, kā nebijis.
* Spietu var izmantot citu saimju stiprināšanai, izņemot izvilktās šūnas un perus, liekot vietā jaunas, neizvilktas.
* Par saimes nodomiem spietot liecina tas, ka bites čakli nenes ziedputekšņus, neražo vasku, trani grozās uz stropa laipiņas.
* Ja saime atkal grib spietot, bitenieki iesaka senu gudrību iemest stropā sauju skaidu. Tad tīrīgās bites tūliņ sāk post stropu un pārslēdzas uz darba režīmu. Kad noskaņojums pārgājis, bites pašas likvidē liekās mātes vai māšu kanniņas.
* Jauno saimi apskata pēc trim dienām. Ja bites velk šūnas – viss kārtībā. Ja spietam bijusi veca, apsēklota māte, tā steidzīgi sāks dēt, bet jaunā dēt sāks vēlāk, pēc apsēklošanas.
* Spietam var atņemt veco māti un ielaist jaunu, kas iegādāta no audzētāja. Latvijā audzētas mātes maksā, sākot no 6 eiro (neapsēklotas) un no 12 eiro (apsēklotas). Importa ciltsmātes maksā daudz dārgāk – no 50 līdz vairākiem simtiem eiro, bet tās amatieriem par greznu. Bišu mātes vislabāk pasūtīt tieši dravniekam, kas tās audzē; par starpniekiem var izmantot arī biškopības preču veikalus.
* Ja esi saņēmis dārzā ielidojušu svešu spietu, nesteidzies to saukt par savu. Iepriekšējais saimnieks vēl var mēģināt pierādīt, ka tas ir viņa īpašums, jo īpaši, ja māte ir marķēta.
