No kerenkām līdz eiro jeb naudas laiki Latvijā gadsimta griezumā 1
Latvijā pēdējā gadsimta griezumā bijušas vairākas naudas sistēmas reformas. Esam piedzīvojuši gan vācu, gan padomju okupācijas naudu, gan arī brīvvalsts laiku latus un santīmus, kurus jau pavisam drīz mūsu maciņos nomainīs eirozonas vienotā valūta – eiro un centi. Ņemot vērā lasītāju interesi par naudas maiņām Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā, piedāvājam nelielu ieskatu naudas vēsturē Latvijā.
Cara nauda, kerenkas un latiņi
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gadā apgrozībā bija vācu okupācijas varas izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, tā saucamie cara naudas rubļi un kapeikas, Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudaszīmes. Tā paša gada 11. decembrī noteica apgrozībā esošās naudas oficiālo kursu un par likumīgu maksāšanas līdzekli atzina trīs dažādas ārvalstu valūtas, taču Latvijai savas naudas joprojām nebija.
Latvijas pirmās naudaszīmes – Latvijas valsts kases zīmes, nosaucot tās par Latvijas rubļiem, un maiņas zīmes – Latvijas kapeikas – izlaida laikā no 1919. gada aprīļa līdz 1922. gada septembrim. Tās bija ar 1, 5, 10, 25, 50, 100 un 500 rubļu nominālvērtību, kā arī papīra sīknauda – 5, 10, 25 un 50 kapeiku. Tomēr kā likumīgs maksāšanas līdzeklis joprojām funkcionēja arī Krievijas un Vācijas nauda.
Lats un tā simtā daļa – santīms – par Latvijas naudas vienību kļuva tikai ar 1922. gada 3. augustā pieņemtiem noteikumiem. Taču apgrozībā joprojām palika arī Latvijas rublis. Līdz 1940. gadam Latvijas Banka emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. Apgrozībā bija arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu un 1, 2, 5 latu monētas.
Latu aizstāj rublis
Kad 1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja Sarkanā armija un 5. augustā notika inkorporācija PSRS, pakāpeniski ienāca arī PSRS naudas sistēma. Ar Latvijas PSR Tautas komisāru padomes 1940. gada 25. novembra lēmumu noteica lata un PSRS rubļa kursu – viens lats pret vienu rubli. Abas naudas vienības vienlaicīgi bija apritē četrus mēnešus, tad, iepriekš nebrīdinot, 1941. gada 25. martā latu pēkšņi anulēja. Par vienīgo maksāšanas līdzekli Latvijā kļuva PSRS rublis.
Jau 1941. gada jūnijā Latviju okupēja Vācijas karaspēks, realizējot īpašu iekarotajām zemēm paredzētu naudas politiku, laižot apgrozībā speciāli izgatavotas naudaszīmes. Līdzās okupācijas reihsmarkām kā oficiāls maksāšanas līdzeklis apgrozībā palika arī PSRS rublis. Vērtības attiecība starp rubli un reihsmarku bija 10 rubļu pret 1 reihsmarku.
Pēc Otrā pasaules kara Latvija atkal nonāca PSRS finanšu sistēmā.
Latiņa atdzimšana
Divus gadus pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika pieņemts lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudaszīmes – Latvijas rubļa – laišanu apgrozībā. Šo naudaszīmju, kas tautā ieguva repsīšu apzīmējumu, nominālvērtība bija 1, 2, 5, 10, 20, 50, 200 un 500 rubļu.
Jau 1993. gada 5. martā apgrozībā parādījās pirmās 5 latu papīra naudas zīmes. Pakāpeniski ienāca arī 10, 20, 50, 100 un 500 latu banknotes, kā arī monētas ar 1, 2, 5, 10, 20 un 50 santīmu un 1 un 2 latu nominālvērtību.
No 1.janvāra eirozonā
Nākamgad Latvija kļūs par 18. Eiropas Savienības valsti, kur apgrozībā būs eiro. Kāda ir tā priekšvēsture?
Pirms eiro ieviešanas visu šo valstu finanšu sistēmas bija nacionāli orientētas un katrai valūtai tā bija sava. Vienotais tirgus un kopējas valūtas ieviešana nenovēršami veicināja savstarpējās saiknes. Neraugoties uz pēdējo gadu problēmām, tagad finanšu tirgi ir ciešāk integrēti nekā pirms eiro ieviešanas, un gluži tāpat ar tiem saistītās infrastruktūras, piemēram, maksājumu sistēmas. Vēl viens būtisks ieguvums – zūd nepieciešamība maksāt procentus naudas mijējiem (bankām, maiņas punktiem) un līdz ar to – valūtu kursu attiecību izmaiņu riski. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem atliek vairāk naudas attīstībai un atalgošanai, proti, tālāka labklājības pieauguma veicināšanai.
Eiro naudaszīmju dizaina autors ir austriešu dizainers Roberts Kalina, kura izstrādātās banknošu skices 1996. gada decembrī uzvarēja Eiropas Monetārā institūta rīkotajā konkursā. Autors par simboliski vienojošo elementu izvēlējies Eiropas arhitektūrai dažādos gadsimtos raksturīgus tiltus: 5 eiro banknotes reversā tas ir attēlots klasiskās arhitektūras stilā, 10 eiro – romānikas stilā, 20 eiro – gotikas stilā, 50 eiro – renesanses stilā, 100 eiro – baroka un rokoko stilā, 200 eiro – jūgendstilā, un tikai uz 500 eiro banknotes redzams mūsdienīgs tilts. Tiesa, dabā šie tilti neeksistē, to skices ir aizgūtas no Eiropas arhitektūras pieminekļiem.
SVARĪGI
Latvijas vēsturē ir dažādi stāsti – viens no tiem par naudas laikiem, kas nākuši, gājuši, mijušies. Par dzintara krellēm, sudraba stienīšiem, monētām, kas no zelta, sudraba kaltas noderējušas ne tikai maksāšanai, bet arī uzkrājumiem un drošībai nebaltā dienā. Latvijas teritorijā lietota nauda, kas ceļojusi no Rietumeiropas, Skandināvijas, pat Tuvajiem Austrumiem. Līdz pat XX gadsimtam, kad 1922. gadā, gudri un taupīgi saimniekojot, Latvija tika pie savas nacionālās valūtas – lata. Sudrabā kaltais pieclatnieks ar tautumeitas profilu kļuva par savdabīgu brīvās Latvijas simbolu. Arī atjaunotais lats ir mīlēts ne vien apgrozības naudā vai prestižajās jubilejas un piemiņas monētās, bet arī ikgadējos īpašās apgrozības latos, kas krājušies kolekcijās un daži pat kļuvuši par retumiem. 2014. gads sāk eiro stāstu, kas ļaus atgriezties Riharda Zariņa veidotajai tautumeitas monētai un kļūt ne vien par Latvijas, bet arī Eiropas naudas veidolu.
Par to visu – “LA izdevniecības” jaunākajā grāmatā “Naudas laiki Latvijā”.
Konsultēja uzņēmuma “Tilde” biznesa attīstības vadītāja Ilze Lapiņa.
Izmantota K. Ducmanes un Ē. Vēciņa grāmata “Nauda Latvijā” (Rīga, Latvijas Banka, 1995).
