Kerčā brūk unikālās Mitridata kāpnes 0
Kerčā (Krimas pussala) grūst 19. gadsimta sākumā celtas unikālas kāpnes, kuru restaurācijai Krievijas budžetā izdalīti 1,2 miljardi rubļu (aptuveni 15,7 miljoni eiro), raksta “Gazeta.ru”.
Mitridata kāpnes kopš to pabeigšanas 1840. gadā ir bijis nozīmīgākais Kerčas ainavas akcents, vēsturisks arhitektūras objekts, kas iekļauts Krievijas federālajā kultūras pieminekļu sarakstā.
Kāpnes celtas 1833.-1840. gadā pēc itāliešu arhitekta Aleksandra Digbija projekta, un to 431 pakāpiens ved 91,4 metrus augstajā kalnā, kam dots leģendārā valdnieka Mitridata VI Eipatora vārds.
Kalna nogāzēs atrodas senās Pantikapejas pilsētas drupas, tepat apglabāts arī viens no pirmajiem Bosporas valsts (480. gads p.m.ē – 4. gadsimts m.ē.) pētniekiem, Kerčas muzeja pamatlicējs 19. gadsimta 20. gados Ivans Stempkovskis.
Kalna ziemeļu nogāzē tieši zem dzīvojamo māju masīva slēpjas antīka nekropole, savukārt no tā virsotnes paveras plaša panorāma uz pilsētu, ostu un pussalu.
Unikālas vēsturiskās relikvijas, kuras pārdzīvojušas asiņainas cīņas 2. Pasaules kara laikā, patlaban faktiski brīvi pieejamas jebkuram vandālim. Neraugoties uz aizlieguma zīmēm, tūristi rāpjas tieši uz drupām un fotografējas.
Ilgstoši neremontētās kāpnes 2015. gadā daļēji nobruka, cieta arī tuvumā esošie antīkie pieminekļi, kā Dēmetras kapenes. Bojājumi bija tik nozīmīgi, ka par kāpņu likteni satraukumu pauda Krievijas prezidents Vladimirs Putins un premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, kuri 2016. gada septembrī deva rīkojumu kāpnes sakārtot.
Šim mērķim Krimas budžetā tika ieskaitīti 1,2 miljardi rubļu, plānojot remontu pabeigt triju gadu laikā. Līdz šim brīdim darbi nav sākušies, kāpnes tikai daļēji norobežotas ar vieglām alumīnija konstrukcijām, nesargājot no vandāļiem, bet apgrūtinot kalnā dzīvojošo vietējo nokļūšanu mājās.