No saules jāsargās 0
Lai izsargātos no aktīniskās keratozes, svarīgi regulāri lietot un ik pēc divām stundām atjaunot aizsarglīdzekli pret saules ultravioleto starojumu.
! Turklāt uzņemt ultravioleto starojumu dienas laikā drīkst ne ilgāk kā 30 minūtes.
Pēc ilgstošas uzturēšanās saulē laika gaitā rodas ādas bojājumi, kas bieži vien pēc 40 gadu vecuma sāk izpausties ar ādas pārragošanos, tādējādi attīstoties aktīniskajai keratozei. Slimības izplatība pieaug līdz ar nodzīvotajiem gadiem.
Agrāk nekā pārējiem tā mēdz attīstīties to profesiju pārstāvjiem, kuri strādā atklātā saulē, kā arī tiem, kam patīk ilgstošāk uzturēties saulē.
Var veiksmīgi ārstēt
Saules keratoze ārstēšanai padodas viegli, taču, jo lielāks ādas laukums skarts, jo terapija ir sarežģītāka un nepatīkamāka. Ja ir tikai viens bojājums, visbiežāk izmanto šķidro slāpekli, bojātās šūnas iznīcinot ar saldēšanas metodi un tādējādi apturot audzēja attīstības procesu.
! Taču aktīniskās keratozes simptomi ir brīdinājums, ka āda dzīves laikā uzkrājusi pārāk daudz saules ultravioletā starojuma un bojājumi var parādīties arī citās ķermeņa vietās.
Ja skarts plašs laukums, piemēram, visa piere, vaigi vai deguns, izmanto lokālus medikamentus, piemēram, imikvimodu, diklofenaka gelu, fluoruracila krēmu, vai citus kursa veidā. Imūnstimulējošās ziedes izraisa iekaisumu, iznīcinot bojātās šūnas, kuras ar acīm nav iespējams saskatīt. Kā stāsta Zane Stāmere, pacienti parasti nobīstas, jo ārstēšanas laikā uz ādas parādās spilgti izsitumi un kreveles, toties to iedarbība ir efektīva – slimības izpausmes 12 nedēļu laikā mazinās līdz pat 82%.
Saules keratozi var ārstēt arī ar fotodinamisko terapiju, kurā tiek izmantotas lokālas vai sistēmiskas fotosensibilizējošas vielas, pēc tam pakļaujot ādu īpašam ultravioletā starojuma veidam.
Visbeidzot lieto arī ķirurģiskas ārstēšanas metodes.
