Kad saule ļoti kaitē – keratozes bīstamā daba 0
Kaut gan bieži sūkstāmies, ka Latvijā pietrūkst saules gaismas, diemžēl tā izraisa bīstamas un pat dzīvību apdraudošas slimības, piemēram, plaši izplatīto saules jeb aktīnisko keratozi, kas mēdz pārvērsties plakanšūnu vēzī. Ja tā jau atklāta, vai iespējams nepieļaut šādu scenāriju?
Tendence uz ļaundabību
Saules jeb aktīniskā keratoze ir ādas bojājumi ilgstoši saulei pakļautās ķermeņa vietās, ko izraisījis tās ultravioletais starojums. Kā stāsta “Derma Clinic Riga” rezidente dermatovenereloģijā Zane Stāmere, to iedala trīs stadijās.
1. stadijā pārmaiņas bieži vien pat nevar pamanīt, taču, slidinot roku pār ādas bojātajām vietām, var just, ka tā ir raupja kā smilšpapīrs, vai arī, skatoties spogulī, redzams viegli sārts vai brūns plankums.
2. stadijā parādās nedaudz intensīvāk sārts vai brūns sauss un graudains plankums.
3. stadijā izveidojas krevelēm līdzīgas zvīņas, pārragojušos šūnu kārtiņa, kura pēc nokasīšanas atjaunojas. Šādas pazīmes liecina par robežšķirtni starp ļaundabīgu ādas audzēju plakanšūnu vēzi.
Parasti aktīnisko keratozi pamana tās otrajā stadijā, kad parādās sārts plankums, kas nepāriet vairākus mēnešus. Vispirms ir tikai viens bojāts laukums, bet vēlāk sarodas vairāki. Visbiežāk tie redzami saules skartajās vietās: uz sejas, kakla, dekoltē, ausīm, muguras un roku virspuses, kā arī uz skalpa vīriešiem ar noslieci uz plikpaurību.
! Protams, audzējs neattīstās visiem, kuriem ir aktīniskā keratoze, tomēr ādas bojājumam piemīt tendence progresēt un kļūt ļaundabīgam. Ja imūnsistēma ir novājināta, dažkārt slimība progresē strauji, sevišķi tiem, kuri visu mūžu strādājuši saulē un kuriem keratoze skārusi vairākus ādas laukumus.
