Ķeras pie mediķu darba samaksas 0
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir uzdevis Veselības ministrijai (VM) sadarbībā ar Valsts Kanceleju (VK) izveidot jaunu mediķu atalgojuma modeli. VM par panākto progresu premjerministram atskaitīsies 31. janvārī, informēja VK Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītājas vietniece Katri Vintiša.
Ministru prezidents jau aizvadītā gada novembrī sacīja, ka janvārī ir jābūt skaidrībai, kāda būs mediķu atalgojuma sistēma.
VK ir atbildīga par atalgojuma sistēmas izstrādi valsts pārvaldē, un jau gadu tās paspārnē darbojas inovāciju laboratorija, kas izveidota, lai rastu risinājumus sarežģītām valsts pārvaldes problēmām. Šādas pieejas piemērs bija arī Finanšu ministrijas un sabiedriskā labuma organizāciju kopīgi veidota domnīca, kuras ietvaros tika radīti risinājumi jaunam sabiedriskā labuma organizāciju finansēšanas modelim, pastāstīja K. Vintiša.
Katru mēnesi valsts un pašvaldību slimnīcas iesniedz informāciju par darba samaksu Valsts kases sistēmā, bet VK ir šīs sistēmas lietotāja un datu analizētāja. Tādējādi var uzzināt mediķu un aprūpes personāla konkrētajā mēnesī nostrādāto stundu skaitu, slimnīcā nodarbināto skaitu un to, cik naudas ir izlietots darba samaksai – gan darba algām, gan piemaksām.
VK, analizējot datus, ir konstatējusi, ka bieži ārstam esot pat izdevīgāk strādāt nelielu slodzi Rīgas slimnīcā, bet vairāk strādāt reģionos, jo tur var labāk nopelnīt.
Ārstus uz dežūrām reģionos pārpērk par konkrētu naudas summu, kas nav tarifā iekļauta, un līdz ar to reģiona slimnīcas vidējās darba samaksas cipari palielinās.
K. Vintiša norādīja, ka ar ierastajām metodēm daudzu gadu laikā diemžēl nav izdevies izveidot saprotamu, caurspīdīgu mediķu darba samaksas modeli. Departamenta vadītāja sacīja, ka vispirms būtu nepieciešams izstrādāt ārstu un medicīnas māsu pilnas darba slodzes aprakstu. VK līdz 31. janvārim rīkošot četras domnīcas, lai veidotu jaunu atalgojuma modeli mediķiem.
Pirmā domnīca notikšot jau 10. janvārī, un tajā aicināti piedalīties mediķu asociāciju pārstāvji, lielāko slimnīcu vadība, vairākas mediķu arodbiedrības, augstskolu mācībspēki.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis uzskata, ka skats no malas nav slikts. Taču slimnīcā jau tagad tiekot strādāts pie tā, lai katram būtu zināms, cik daudz ir jāpadara vienas slodzes ietvaros, kā arī darba alga tiekot sabalansēta ar mainīgo daļu.
“Nebūtu pareizi, ja kāds mēģinātu ārstus un medicīnas māsas iekļaut kādā vienotā atalgojuma sistēmā. Mēs konkurējam ar privātajām ārstniecības iestādēm, un mums ļoti elastīgi jāspēj izvērtēt, kuriem speciālistiem atalgojums palielināms, lai viņi neaizietu strādāt uz privātajām iestādēm,” sacīja Paeglītis.
Savukārt Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs uzsvēra – jo mazāk būs valdības noteikumu darba samaksas jautājumā, jo labāk.
Tie neatbilstot reālajai dzīvei, jo valsts izstrādātie tarifi krietni atpaliek no faktiskajām medicīnas pakalpojumu izmaksām. “Lielākā daļa slimnīcu saviem ārstiem un medicīnas māsām maksā vairāk par valsts noteikto zemāko algu. Vidzemes slimnīcā ir izstrādāts darba samaksas nolikums, koplīgums, amatu apraksts, katram mediķim ir darba līgums. Arī Valsts kontrole pieprasa ar darba samaksas analīzi saistītu informāciju. Jāņem vērā taču arī Darba likums, kas nosaka darba samaksas pamatprincipus.
Slimnīcā ir izstrādāti un apstiprināti darba kvalitātes kritēriji. Jauna darba samaksas reglamentācija situāciju nevis uzlabos, bet sarežģīs.
Mēs strādājam, ievērojot tirgus principus, un būs ļoti grūti slimnīcai tikt pie jauniem speciālistiem, skaidrojot, ka mums, lūk, tagad ir jāievēro Ministru kabineta izstrādātie vienotie darba samaksas noteikumi. Speciālists pagriezīs mums muguru un atradīs daudz labvēlīgākus noteikumus privātajā medicīnā,” skaidroja Vidzemes slimnīcas vadītājs.
2019. gadā tarifā bija ielikta nauda virsstundām, par kurām ir jāmaksā dubultā, toties 2020. gadā šie līdzekļi ir iekļauti tajos desmit procentos, kas paredzēti algu pielikumam. “Jo mediķi strādās vairāk virsstundu, jo mums būs mazāka iespēja palielināt viņu pamatalgu. Vidzemes slimnīcā gadā virsstundu apmaksai ir nepieciešami 300–400 tūkstoši eiro,” sacīja U. Muskovs.
Sašutumu par Ministru prezidenta vēlmi veidot jaunu atalgojuma sistēmu paudusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), kura vakar izplatīja savu viedokli vēstulē medijiem. Arodbiedrībai liekoties dīvaini, ka nepieciešamība pēc šādas domnīcas ar inovācijas metožu pārvaldītājiem iepriekš neesot pārrunāta ne Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, ne arī Veselības nozares stratēģiskajā padomē. Neesot skaidrs, kādi ir līdzšinējās darba samaksas trūkumi.
“Ir skaidri redzams, ka bez reāla pamatojuma tiek vienpersoniski veidots kārtējais birokrātiskais karuselis, lai novērstu sabiedrības uzmanību no galvenās patiesās problēmas – likumisko garantiju par darba samaksas pieaugumu nozarē nepildīšanas,” raksta Valda Kera vadītā arodbiedrība.
