Japānas ietekme 0
Iesākumā Ingrīda Žagata izmantojusi tikai Latvijas mālu (to joprojām iegādājas Jelgavas keramikas fabrikā), no kura veidotos traukus pārklājusi ar glazūru. Šo laikposmu viņa dēvē par krāsaināko savā radošajā biogrāfijā, jo tagad pievērsusies svēpētajai jeb melnajai keramikai. Tas tāpēc, ka mākslinieci vairāk par krāsu interesējusi forma.
Pēdējos desmit gadus keramiķe paralēli vietējam mālam strādā arī ar Vācijā ražoto akmensmasu, kas ir blīvāka un izturīgāka par mālu, to apdedzinot par 200 grādiem augstākā temperatūrā. No akmensmasas veidotie trauki labi pacieš regulāru mazgāšanu trauku mazgājamajās mašīnās, tāpēc Ingrīdai Žagatai pieaudzis dažādu sabiedrisko ēstuvju pasūtījumu skaits. Tagad viņa darina kausus un biķerus “Valmiermuižas alum”, viņas meistarotie trauki kalpo vairākās vīna studijās un kafejnīcās, ir nopērkami mākslas salonā “Saules laiva” un citviet.
Gaišajā un plašajā darbnīcā keramiķe parasti strādā viena, taču cepļa dedzināšanas laikā lauku mājā sarodas gan amata brāļi, gan interesenti. – Man, trauslai sievietei, vienai nav pa spēkam divas diennaktis mest malkas pagales krāsns mutē un pieskatīt uguni. Vajadzīgi vismaz pieci seši palīgi, – skaidro keramiķe un piebilst, ka kuru katru pie cepļa kurināšanas arī nevarot laist. – Malkas ceplī termometra nav, podniekam jādarbojas uz izjūtu. Jāskatās ugunī un jāsaprot, jāmet nākamā pagale vai nē. Ir jāprot runāt ar uguni, jābūt uguns cilvēkam.
Pirmajos gados Ingrīda māla traukus apdedzinājusi tikai elektriskajā krāsnī, bet nu to dara arī divos no ķieģeļiem mūrētos cepļos. Viens tapis pēc viduslaiku parauga, otrs – anagama – uzmūrēts līdzīgs Japānā noskatītiem cepļiem. Tie sastāv no diviem keramikas apdedzināšanas kambariem, kuri novietoti pakāpienveidā viens aiz otra un ir savstarpēji savienoti ar uguns ejām. Anagamā iespējams uzturēt augstāku temperatūru nekā parastajā ceplī, turklāt uguns nestie pelni ar to sastāvā esošajiem oksīdiem podus pārklāj ar skaistu mirdzumu. Tāpēc keramikas trauku virsmas spīdumam nav vajadzīgas ķīmiski veidotas glazūras.
Atgriežoties no radošā komandējuma Uzlecošās saules zemē, kur sadarbojusies ar japāņu māksliniekiem, Ingrīda Žagata ne vien “Cepļos” uzmūrējusi anagamu, bet arī ierīkojusi savu darbu galeriju. – Hokaido salā, kuru par savu dzīvesvietu izvēlējušies daudzi japāņu mākslinieki, gandrīz pie katras darbnīcas ir galerija. Tā iespaidā nodomāju – kāpēc lai es arī neierīkotu galeriju meža vidū.
