Ķeramies pie darba! Kā aprēķināt izmērus un izgatavot kāpnes uz otro stāvu? 0
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kā aprēķināt izmērus un izgatavot kāpnes uz otro stāvu? Līna Rīgā
Protams, interneta plašumos var sameklēt jau gatavas kāpņu shēmas. Var arī vērsties pie pieredzējušiem meistariem un pasūtīt kāpnes, taču tas ir visai dārgi. Ja ir iemaņas kokapstrādē, kāpnes var izgatavot arī pats.
Ar vienu vai diviem kāpņu laidiem
Vienkāršākās ir kāpnes ar vienu kāpņu laidu, kas savieno pirmo un otro stāvu. Konstrukcija ir salīdzinoši vienkārša gan aprēķinos, gan to ierīkojot. Taču tām ir viens būtisks trūkums – kāpnes aizņem ļoti daudz vietas. Samazinot šo platību, kāpnes kļūst stāvākas, līdz ar to kāpšana ir neērtāka un pat nedroša, īpaši bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.
Ja viena laida kāpnēm vietas nepietiek, parasti ierīko divus laidus, kuru virzieni ir perpendikulāri viens otram vai pat pilnīgi pretēji. Kopējais laidu garums nekļūs mazāks, taču vieta tiks ietaupīta. Virziena maiņu var izveidot dažādi: ierīkojot vienu vai vairākus kāpņu laukumiņus, ierīkojot kāpnes ar pagriezienu, iztiekot bez kāpņu laukumiņa, lietojot trapecveida pakāpienus. Pēdējā varianta kāpnes interjerā izskatās elegantāk, taču šādu kāpņu aprēķini un ierīkošana ir daudz sarežģītāki. Arī kāpt pa šādām kāpnēm atsevišķās situācijās, piemēram, tumsā, nav tik droši.
Kā aprēķināt kāpņu izmērus
Parasti dzīvojamajās ēkās kāpņu laida platums ir 900–1000 mm. Tas ir pietiekami, lai kāpšana būtu ērta un varētu pārvietot arī mēbeles.
Drošības apsvērumu dēļ minimālajam kāpņu platumam nevajadzētu būt mazākam par 800 mm.
Par piemērotāko kāpšanai uzskata 27–33 grādu leņķi – to veido kāpņu laids attiecībā pret grīdu. Šaurākās vietās pieļaujams arī 40 grādu leņķis, taču par maksimāli pieļaujamo uzskata 45 grādu leņķi. Jārēķinās gan, ka tik stāvas kāpnes gados vecākiem cilvēkiem var kļūt par nepārvaramu šķērsli.
Sakarību starp kāpņu slīpumu (leņķi), augstumu (no grīdas līdz grīdai) un kāpņu projekciju uz grīdas aprēķina pēc formulas D = H/tgα (1. zīmējums). Būs vajadzīgs kalkulators, kas spēj aprēķināt trigonometriskas formulas.
Ja vietas kāpnēm ar vienu laidu nav pietiekami, jāierīko divu laidu kāpnes. Turklāt abu laidu leņķis būs vienāds.
Kad iegūts kāpņu projekcijas garums, viegli aprēķināt paša laida garumu. Jāizmanto savulaik skolā apgūtā Pitagora teorēma un formula L = √D2+H2 (2. zīmējums). Tas nepieciešams, lai zinātu, cik daudz materiāla jāiegādājas.
Projektējot kāpnes, jāparedz pietiekami liela atvere griestu pārsegumā. Cilvēks, kurš kāpj pa kāpnēm, nedrīkst ar galvu ietriekties griestos. Tas svarīgi, kāpjot uz leju, jo visa uzmanība tiek pievērsta tam, kur likt kāju, nevis tam, vai neatsitīsiet galvu. Parasti aprēķinos tiek uzskatīts, ka drošais attālums (attālums starp tuvākā pakāpiena virspusi un pirmā stāva griestiem) ir 2000 mm. Taču, ja pašu augums ir garš, šim attālumam jābūt lielākam.
Atveri pārsegumā var aprēķināt pēc formulas S = (V+P)/tg a. S – atvēruma garums, V – “drošais attālums”, P – pārseguma biezums, a – kāpņu slīpuma leņķis (3. zīmējums).
Pakāpienu izmēram jābūt tādam, lai pārvietošanās pa kāpnēm būtu maksimāli ērta un droša, pieskaņota cilvēka auguma parametriem. Tiek uzskatīts, ka optimāls pakāpienu augstums ir no 150 līdz 180 mm. Attiecīgajā literatūrā par kāpņu ierīkošanu minēts, ka ļoti lēzenām vai ļoti stāvām kāpnēm šis augstums ir robežās no 130–140 mm un no 200–210 mm. Protams, kāpšanas komforts izmainīsies.
Ar teoriju vien par maz
Kad zināms attālums starp pirmā un otrā stāva grīdu un zināms pakāpienu augstums, dalot pirmo ar otro, iegūstam aptuvenu pakāpienu skaitu – aptuvenu, jo iegūtais skaitlis ir daļskaitlis. Atliek noapaļot, taču tā, lai iegūtu nepāra pakāpienu skaitu. Tas tāpēc, ka cilvēkam ērtāk sākt un pabeigt kustību pa kāpnēm ar vienu un to pašu kāju. Kad zināms pakāpienu skaits, var precizēt to augstumu, cenšoties iekļauties diapazonā, kas garantē ērtu un drošu kāpšanu. Tāpat jāatceras, ka visiem pakāpieniem jābūt vienādā augstumā un vienādā platumā.
Kad visi kāpņu parametri aprēķināti, var ķerties pie materiālu iegādes un kāpņu izgatavošanas. Ierīkojot pašu kāpņu konstrukciju, detaļas jāsastiprina tā, lai tās savstarpēji nekustas un nečīkst.
Svarīgi
Būtiski kvalitatīvi materiāli
Vieta kāpnēm jāizvēlas tā, lai nebojātu otrā stāva nesošās sijas, pretējā gadījumā jāparedz pārzāģētajām sijām papildu atbalsta konstrukcijas.
Kāpņu vaigiem parasti izmanto augstvērtīgas koka plankas, kuru šķērsgriezums ir 50 x 300 mm.
Koksnē nedrīkst būt zaru vietu, plaisu, cita veida bojājumu – šīm konstrukcijām jāiztur vislielākā slodze, noturot gan pašu kāpņu, gan kāpēju svaru, arī papildu slodzi, kas rodas, atsperoties pret katru pakāpienu, kāpšanas laikā.
Pakāpieniem izmanto arī kvalitatīvus 30–40 mm biezus kokmateriālus.
Būtiska jebkuru kāpņu sastāvdaļa ir margas. To galvenā funkcija – drošība, tikai pēc tam dekoratīvā funkcija.
Ja ir šaubas, ka darbu spēsiet paveikt pats, labāk izmantot pieredzējušu speciālistu pakalpojumus.
Piemērs
Kāpnes ar pagriezienu
Izmantojot formulas, sagatavots zīmējumos redzamais kāpņu projekts ar pagriezienu. Kāpņu laidi ir 33 grādu leņķī attiecībā pret grīdu un kāpņu laukumiņu. Pakāpiena platums 280 mm, augstums – 155 mm. Katrā no laidiem paredzēti deviņi pakāpieni. Desmito pakāpienu veido attiecīgi kāpņu laukumiņš un otrā stāva grīda. Vaigu biezums – 50 mm, platums – 250 mm, pakāpienu biezums – 25 mm.
Konstrukciju paredzēts sastiprināt ar kokskrūvēm. Zem pakāpieniem atbalstam pie kāpņu vaigiem paredzēti saplākšņa vai masīvkoka trijstūri. Tos papildu fiksācijai savienojuma vietā noziež ar kokam paredzētu līmi un tikai tad pieskrūvē. Arī pakāpienu savienojuma vietas ieziež ar līmi un tad fiksē ar kokskrūvēm, jo nav nekā nepatīkamāka par čīkstošām kāpnēm.
Ņem vērā
Pakāpiena platumam jābūt tādam, lai uz tā būtu iespējami vairāk vietas pēdai. Piemērotākais diapazons ir no 310 līdz 270 mm. Pieredzējuši meistari uzskata, ka optimālais pakāpiena platums ir 280 mm. Šaurāki pakāpieni, īpaši kāpjot uz leju, var būt kritiena iemesls.
