Ķeramies pie atkritumu šķirošanas! 0
Vai zināt, cik daudz atkritumu gadā spēj saražot viens cilvēks vai viena ģimene? Ļoti daudz! Lai nenoslīktu šajos kalnos, ir vērts padomāt, kā tos samazināt. Pirmais solis ceļā uz tīrāku, zaļāku un sakoptāku vidi – atkritumu šķirošana. Arī kampaņas Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet! rīkotāji aicina Latvijas iedzīvotājus novērtēt atkritumu šķirošanas ieguvumus un, ja neesat par to vēl domājuši, sākt rīkoties.
Baisi skaitļi
Latvijā viens cilvēks rada vidēji 1,8 m3 jeb aptuveni 412 kg nešķirotu atkritumu gadā. Vismazāk atkritumu ir lauku viensētās, visvairāk – daudzdzīvokļu ēkās ar vairāk nekā 40 iedzīvotājiem, bet kopumā valstī ik gadu mēs radām 745,7 tūkstošus tonnu sadzīves atkritumu. Diemžēl iedzīvotāji no tiem šķiro tikai aptuveni vienu piekto daļu.
Vides aizsardzības speciālisti ir pārliecināti, ka Latvijā par gandrīz 90% iespējams samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu, nododot tos pārstrādei. Tas ļautu parūpēties par apkārtējās vides tīrību un pašu veselību, kā arī samazinātu katras mājsaimniecības izdevumus par atkritumu izvešanu.
Latvijas mērķis ir līdz 2020. gadam sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citos līdzīgos atkritumos esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla izstrādājumus, kā arī samazināt apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu.
Patlaban atkritumus šķiro aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem. Secināts, ka vairāk par to domā sievietes, seniori un jauni cilvēki līdz 24 gadu vecumam. Apzinīgākie sadzīves atkritumu šķirotāji dzīvo Vidzemē (55%), savukārt Rīgas iedzīvotāji pagaidām ir pasīvi (35%). Visbiežāk mēs šķirojam stikla pudeles un burkas (81%), plastmasas PET pudeles (75%), papīru un kartonu (65%), baterijas (62%), salīdzinoši retāk – nolietotas elektroierīces (32%) un skārdenes (26%).
Katrai lietai sava vieta
Vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju atzīst – atkritumus nešķiro tāpēc, ka dzīvesvietas tuvumā nav dalītās vākšanas konteineru un esot arī grūti mainīt ieradumu izmest atkritumus vienā tvertnē.
Kampaņas rīkotāji uzsver, ka efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības pamatā ir tās dalībnieku (iedzīvotāju, atkritumu apsaimniekotāju, pašvaldību un uzņēmēju) iesaiste. Iedzīvotāji vispirms varētu noskaidrot, kur atrodas tuvākā šķiroto atkritumu nodošanas vieta. Ja tuvumā nekas tāds nav atrodams, jāvēršas pie apsaimniekotāja un pašvaldības ar aicinājumu to ierīkot. Tādu sākotnējo risinājumu iesaka LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Starp citu, lielākajā daļā Latvijas pašvaldību dalītās vākšanas konteineri esot nodrošināti, turklāt vismaz 70 pašvaldībās atkritumu savākšanas blīvums ir atbilstīgs iedzīvotāju skaitam. Izrādās, ka mums jau ir 3216 sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktu, turklāt 50 pašvaldībās kā papildu iespēja tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana, izmantojot atkritumu savākšanas maršrutus.
“Pats būtiskākais ir katram atrast argumentāciju šķirošanai, bet pati šķirošana jau ir cilvēka dabā. Savā mājoklī taču tāpat katrai lietai esam atraduši savu vietu: produkti ir ledusskapī, grāmatas plauktos, drēbes – skapī. Kāpēc gan lai atkritumi netiktu sašķiroti un salikti, piemēram, atsevišķos maisiņos vai arī vienā maisā, kas tiek sašķirots pēc tam pie konteinera?” ierosina Rudīte Vesere.
Četras ģimenes rāda piemēru
Četras Latvijas ģimenes ir piekritušas piedalīties eksperimentā Samazini atkritumu daudzumu! un censties pārliecināt skeptiķus, ka šķirot atkritumus ir vienkārši. Ģimenes sola dalīties savā pieredzē internetā – feisbuka vietnē www.facebook.com/VARAMLATVIJA/.
“Diemžēl daudzi no mums nesaprot, ka mājsaimniecības atkritumu šķirošana tiešā veidā ietekmē izmaksas, īpaši, ja daudzdzīvokļu ēkā šķirot sāk veselas kāpņutelpas vai pat visi mājas iedzīvotāji. Turklāt svarīgi ne tikai šķirot, bet arī saplacināt, jo arī izvešana kaitē ekosistēmai. Pats esmu novērojis, ka ārpus Rīgas šķirošanas kultūra ir daudz attīstītāka. Tāpēc ir svarīgi, lai dalīto atkritumu konteineru skaits tiek palielināts un lai tie atrodas pieejamās vietās,” teic žurnālists Ansis Bogustovs.
Dizainere un blogere Ieva Cipruse stāsta, ka viņas ģimene atkritumus nedaudz šķirojusi jau iepriekš, taču nereti kāds plastmasas maisiņš vai papīra iepakojums tomēr nonācis kopējā atkritumu tvertnē. Tagad viņas ģimene to darīšot apzinīgāk, turklāt netālu no mājām esot atraduši saimniecību, kur audzē aitas, un tām, protams, ar saimnieka ziņu, varēšot papildināt ēdienkarti ar mizām un neapēsto maizi. Bet pie krāsns ir novietota speciāla turza papīram, kas lieti noder iekuram. “Šķirošana nav modes lieta, bet gan reāla palīdzība sev un dabai!” viņa aicina.
Bobslejista Daumanta Dreiškena ģimene dzīvo privātmājā Gulbenē, un atkritumu šķirošana viņiem nav nekas jauns. Iesaistoties kampaņā, tētis, mamma un abas atvasītes nolēmušas samazināt atkritumu daudzumu, tos vēl rūpīgāk šķirojot. Šādus pienākumus var veiksmīgi uzticēt bērniem – viņi jau no mazotnes zina, kā un kāpēc tas darāms, apliecina vecāki.
Kulinārijas blogere Katrīna Mame atgādina, ka plastmasas daļiņas no dažādiem iepakojumiem agri vai vēlu nonāk ēdienā. Tāpēc būtiski ne tikai šķirot, bet arī, iegādājoties preces, domāt par to, kādā iepakojumā tās ir un vai papildu maisiņš tiešām katrreiz nepieciešams. Noteikti ir vērts uz veikalu doties, piemēram, ar pašu šūtiem auduma maisiņiem, kas ir ērti un ilgi lietojami.
