Pieaug agresīvo komentāru skaits 31
Igaunijas portāla “Delfi” galvenais redaktors Urmo Sonvalds pēc sprieduma pasludināšanas norādīja, ka jau pirms tiesas lēmuma ziņu portāls būtiski mainījis lietotāju komentāru publicēšanu. Portāls ieviesis atsevišķu sadaļu, kurā tiek publicēti reģistrētie un nereģistrētie lietotāju komentāri, slēdzot komentēšanas iespējas īpaši jūtīgām tēmām. “Ņemot vērā ECT lēmumu, portāls turpinās strādāt šajā virzienā,” Sonvalda sacīto Igaunijas televīzijai “Terevisioon”, citē err.ee. Vienlaikus viņš norādīja, ka sabiedrība kopumā ir kļuvusi nervozāka un agresīvo komentāru skaits ir pieaudzis: “Šis lēmums iezīmē dažas tēmas un jomas, kurām nākotnē vajadzētu izmantot “nulles toleranci”.”
Vārda brīvība ir jānošķir no agresijas
Bijušais Igaunijas tieslietu kanclers un zvērināts advokāts Allars Joks, komentējot ECT spriedumu, uzsvēra, ka vārda brīvība ir jānošķir no agresijas plūsmas interneta vidē. “Vārda brīvību ierobežo, bet dažreiz tas tiek darīts, lai to aizsargātu,” skaidro advokāts, norādot, ka agresīviem un aizskarošiem komentāriem interneta mediju vidē ir tendence pieaugt. “Agrāk agresīvi un naidīgi komentāri parādījās tikai pie konkrētām tēmām, piemēram, par partnerattiecību likumu, bēgļiem vai reliģiju, bet tagad lasi rakstu par braucienu uz darbu ar velosipēdu un zem tā jau ir simt naidpilni komentāri,” saka jurists, piebilstot, ka ECT lēmums ir orientieris, jo to var izmantot, lai ierobežotu šo vārda brīvību. “Patiesībā tas nav zaudējums, bet uzvara demokrātijai,” domā Joks.
Bažas par komentāru izskaušanu
Citās domās ir aktīvisti par tiesībām uz vārda brīvību, kas norāda, ka šis spriedums ir pretrunā ar Eiropas Savienības e-komercijas direktīvu, kas skaidri nodala pakalpojumu sniedzēju atbildību no lietotāju aktivitātēm. Viņus uztrauc, ka šis tiesas lēmums rada precedentu vārda brīvības ierobežošanai, uzsverot, ka ir negodīgi interneta medijiem likt atbildēt par lietotāju radīto saturu, kas nereti veicina vērtīgas diskusijas par noteiktām tēmām. “Interneta mediju atbildība par lietotāju komentāriem kavēs vārda brīvību,” ir pārliecināts mediju tiesību aizstāvis Pīters Norlanders. Laikrakstam “The New York Times” viņš skaidro: “Komentāru sadaļas ir svarīgas. Tās veicina diskusijas par jautājumiem, kas ir sabiedrības interesēs, un ir kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos.”
ANO Cilvēktiesību padomes īpašais ziņotājs par tiesībām uz vārda brīvību Deivids Kejs savukārt uzskata, ka ECT spriedums fundamentāli mainīs interneta mediju politiku – ar laiku mediji būs spiesti atteikties no anonīmajiem komentāriem. Tomēr bažas rada, ka tas varētu nozīmēt mazo, neatkarīgo mediju izzušanu. Kejs uzskata, ka ne visiem medijiem būs iespēja izsekot un izķert strīdīgos komentārus.
Arī digitālo tiesību aizstāvji “Access” savā blogā prognozē komentāru izzušanu. Viņi uzskata, ka mediji varētu no komentēšanas iespējām ar laiku atteikties vispār. Ja medijam ir jāatbild par lietotāju saturu, tad moderators būs ļoti piesardzīgs, izvērtējot iesūtīto materiālu. Tam būs grūti izvērtēt komentāru, ja tajā nebūs saskatāmi klaji pārkāpumi vai apmelojumi. Tāpat neesot izslēgts, ka provokatīvi komentāri var tikt pievienoti speciāli, lai kaitētu kādai konkrētai interneta vietnei.
Igauņiem domas dalās
Igaunijas sabiedrība, spriežot pēc komentāriem, dalās divās nometnēs. Daļa uzskata, ka ECT lēmums ir pamatīgs trieciens vārda brīvībai un tiesībām paust savu viedokli. Savukārt otra daļa norāda, ka jau sen bija laiks izskaust žultainos un nievājošos komentārus, kas parādās gandrīz pie visām tēmām, izsakot cerību, ka interneta portālu atbildība par lietotāju saturu turpmāk cels interneta portālu komentāru līmeni un raisīs saturīgākas diskusijas.
