Ķengātājiem internetā jāpiegriež skābeklis. Igaunijas gadījums var izmainīt mediju vidi Eiropā 31
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums lietā “”Delfi” pret Igauniju”, kurā atzīts, ka lasītāju rakstītie komentāri ir uzskatāmi par medija satura daļu un tas atbild par to saturu, nākotnē var būtiski mainīt interneta mediju vidi Eiropā.
Deviņu gadu vēsture
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 16. jūnijā paziņoja Lielās palātas lēmumu strīdā starp Igaunijas valsti un Igaunijas portālu “Delfi”. Lielā palāta nolēma, ka Igaunijas tiesas lēmums prasīt atbildību no portāla par komentāru saturu ir pamatots un proporcionāls izteikšanās brīvības ierobežojums, īpaši ņemot vērā, ka attiecīgie komentāri bija ekstrēmi un publiskoti “Delfi” portālā, kas darbojas uz komerciāliem pamatiem, ziņo BNS. “Delfi” veiktie pasākumi komentāru dzēšanai tūlīt pēc to publicēšanas nebija pietiekami, un 320 eiro kompensācija, kas tam bija jāsamaksā, nav bijusi par lielu portālam, paziņojumā norādīja ECT.
[wrapintext][/wrapintext]
ECT jau iepriekš norādīja, ka, pat ja apvainojošus komentārus rakstījušas trešās personas, “Delfi” ir atbildīgs par savas vietnes saturu un tam bija jānodrošina, ka šis saturs nav nevienam apvainojošs vai pazemojošs. ECT spriedumā teikts, ka portāla operatoram ir jānovērš komentāru ar nelikumīgu saturu publicēšana, bet gadījumā, ja šādi komentāri tikuši publicēti, tie pēc iespējas ātrāk ir jāizdzēš.
“Delfi” vērsās ECT pēc tam, kad Igaunijas augstākā tiesa – Valsts tiesa – 2009. gadā atstāja spēkā zemākas instances tiesas 2008. gadā pasludināto spriedumu, kas paredzēja, ka portālam jāsamaksā Igaunijas prāmju kompānijas “Saaremaa Laevakompanii” (SLK) īpašniekam Vjačeslavam Lēdo 5000 igauņu kronu (320 eiro) kompensācija par viņa godu un cieņu aizskarošu komentāru publicēšanu.
Valsts tiesa piekrita zemākas instances tiesas viedoklim, ka 20 komentāri, kuri 2006. gada 24. janvārī publicēti Igaunijas portālā “Delfi”, bijuši vulgāri un pazemojoši, kā arī saturējuši draudus. Tiesa paziņoja, ka šāda kompensācijas izmaksa ir uzskatāma par attaisnojamu vārda brīvības ierobežojumu, jo tā ļauj aizsargāt cilvēka godu un labo vārdu. Valsts tiesa arī nolēma, ka portāla operatoram turpmāk ir jānovērš tādu komentāru parādīšanās, kuriem ir nepārprotami prettiesisks raksturs. “Atbildētājs ir ekonomiski ieinteresēts, lai komentāru būtu pēc iespējas vairāk. Tas, ka atbildētājs nav komentāru autors, nenozīmē, ka tam trūkst kontroles mehānismu,” teikts Valsts tiesas spriedumā.
Aizvainojošie komentāri “Delfos” parādījās saistībā ar rakstu, kurā bija teikts, ka SLK, kas nodrošina satiksmi starp Igaunijas kontinentālo daļu un salām, 2006. gada ziemā ar nodomu sabojājusi ledus segumu, lai nebūtu iespējams izveidot autoceļu uz ledus un iedzīvotāji būtu spiesti izmantot prāmju kompānijas pakalpojumus.
Cietušie varēs sūdzēties
Diskusija par lietotāju tiesībām internetā un portālu īpašnieku atbildību par lietotāju radīto saturu nerimst jau vairākus gadus. Līdz šim interneta mediji netika uzskatīti par līdzautoriem informācijai, ko pievienoja tās lietotāji. Šis spriedums rada jaunu precedentu – personas, kuras cietušas no komentāriem internetā, varēs tieši vērsties pret vietni, kura ļauj tās lietotājiem pievienot anonīmus aizskarošus komentārus. Tādējādi portāla uzturētājiem turpmāk būs jāuzņemas atbildība par naidu kurinošiem un agresīviem komentāriem.
Interneta medijiem būs jādomā, ko turpmāk darīt ar lietotāju komentāriem. Viens no variantiem – ļaut komentēt tikai reģistrētiem lietotājiem, līdzīgi, kā to dara lielākie interneta mediji pasaulē, un rūpīgi sekot līdzi komentāru saturam vai liegt lasītājiem paust savu viedokli vispār.
