Kemerons rosina ierobežot pabalstu izsniegšanu imigrantiem 2
Britānijas premjerministrs no Konservatīvo partijas Deivids Kemerons paziņojis, ka līdzšinējā prakse, kas paredz dāsnu pabalstu piešķiršanu viesstrādniekiem no Austrumeiropas, nav pareiza un tāpēc būtu jāizbeidz, mainot arī Eiropas Savienības likumus. Viņš ierosinājis veikt izmaiņas ES līgumos, lai iebraucēja mītnes valstij nebūtu imigrantam jāmaksā dāsnie pabalsti, tostarp par bērnu uzturēšanu. Tas izraisījis asu Polijas amatpersonu atbildi, jo Kemerons savā runā īpaši uzsvēra poļu imigrantus, kuri veido lielāko iebraucēju daļu valstī un kuri, pēc britu valdības vadītāja ieskata, ir potenciāli lielākie noteikumu neievērotāji.
Prasa ierobežot imigrāciju
Asās diskusijas saistībā ar imigrāciju aizsākušās, vairākām Rietumeiropas valstīm satraucoties, ka tās varētu skart liels iebraucēju pieplūdums no Rumānijas un Bulgārijas, kuru valstu pilsoņiem no 1. janvāra atcelti pēdējie ierobežojumi darba meklējumu jautājumā citās ES dalībvalstīs. Ziņu aģentūra “Reuters” norāda, ka arī uz britu valdības vadītāju Kemeronu tiek izdarīts politisks spiediens risināt ar imigrāciju saistītās problēmas. Kaut pagājušā gada nogalē britu valdība apstiprināja izmaiņas līdzšinējā pabalstu izsniegšanas kārtībā, kas nosaka, ka iebraucējam vispirms Britānijā ir jānodzīvo trīs mēneši, lai viņš varētu pieteikties pabalstam, daļa britu sabiedrības uzskata, ka ar to nepietiek.
Imigrācijas ierobežošanas skaļākais aizstāvis ir Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Feridžs, kurš paziņojis, ka “mums jābūt pilnīgi trakiem, lai ļaudīm no Austrumeiropas piešķirtu strādājošo pabalstus” un ka “lēnāka ekonomiskā izaugsme ir cena, ko vērts maksāt par imigrācijas ierobežošanu”. Pēdējās Britānijas parlamenta vēlēšanās viņš rosināja uz pieciem gadiem vispār apturēt imigrāciju. Bet Kemerona partijas biedrs Londonas mērs Boriss Džonsons izteicies, ka ES dalībvalstu pilsoņiem pabalsti liedzami uz diviem gadiem. Arī britu sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pārliecinošs vairākums valsts iedzīvotāju uzskata, ka imigrācija būtu jāierobežo. Raidsabiedrība BBC ziņo, ka pēdējo aptauju dati liecina – 77 procenti britu atbalsta ierobežojumus, 56 procenti sabiedrības grib krasu iebraucēja skaita samazinājumu, bet 47 procenti uzskata, ka imigrācija tikai kaitē ekonomikai.
Kemerons negrasās piekāpties
Reaģējot uz šādiem politiskajiem izteikumiem un tendencēm sabiedriskās domas aptaujās, Kemerons tagad rosina veikt labojumus arī ES likumos, lai ierobežotu dāsno pabalstu izdāļāšanu iebraucēju ģimenēm. “Britānijai nevajadzētu maksāt poļu iebraucējam pabalstu par bērna uzturēšanu, lai viņš savukārt varētu uzturēt savu ģimeni, kas dzīvo Polijā,” paziņoja Kemerons, izpelnoties asu Polijas nosodījumu. Polijas premjerministrs Donalds Tusks kritizēja Kemeronu, sakot, ka vienas nacionalitātes uzsvēršana nav pieņemama. Vienlaikus viņš apstiprināja, ka Polijai nevar būt iebildumu, ja britu valdība veic izmaiņas valsts likumos pabalstu piešķiršanas jautājumā, bet attiecībā uz Kemerona rosinātajām izmaiņām ES likumos Polija varētu izmantot veto tiesības, liedzot britu virzīto likuma labojumu apstiprināšanu. “Mēs nepiekritīsim tādām izmaiņām, kas kauninās kādu noteiktu nacionālo minoritāti. Nevienam nav tiesību zākāt poļus par likumpārkāpējiem,” paziņoja Tusks, kurš vakar šo jautājumu telefonsarunā pārrunāja ar Kemeronu.
Britānijas valdības vadītāja pārstāvis sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” uzsvēra, ka Kemerons turpinās virzīt savus priekšlikumus par labojumiem ES likumos. “Turklāt Kemeronam ir visas tiesības kā piemēru minēt poļus, jo viņi uz Britāniju ir pārcēlušies lielākā skaitā nekā citu ES dalībvalstu iedzīvotāji,” pauda Kemerona pārstāvis. Viņš arī uzsvēra to, ka “ļoti ievērojamam skaitam” citu bloka dalībvalstu amatpersonu par pabalstu sistēmu ir līdzīgi uzskati kā britu valdības vadītājam. Iepriekš arī pats Kemerons uzsvēra, ka viņa nostājai atbalstu paudušas Vācija, Austrija un Nīderlande.
