Kemerons – mērens konservatīvais, kurš aizstāv progresīvu nacionālismu 0
Par pārlieko eiroskepticismu, Briseles “šantažēšanu” un solījumiem sarīkot tautas nobalsošanu par Britānijas dalību ES pēdējo mēnešu laikā vairāku Eiropas Savienības valstu līderu kritizētā britu valdības vadītāja Deivida Kemerona virzienā pavērsti starptautiskās politikas starmeši.
Savas stingrās nostājas dēļ virkne politisko novērotāju viņu dēvē par īsteno uzvarētāju nule notikušajās smagajās sarunās par ES daudzgadu budžetu, kurās Kemerons panāca savu – bloka tēriņu samazinājumus.
Sagaidāms, ka Kemerons 28. februārī ieradīsies Rīgā, kad šeit notiks “Ziemeļu nākotnes forums” – Baltijas valstu, ziemeļvalstu un Britānijas valdības vadītāju saiets.
Laimīga bērnība
Aktīvajā politikā ienācis 1988. gadā, kad kļuva par Konservatīvo partijas pieredzējušo politiķu palīgu, Kemerons lēnām, bet uzstājīgi virzījās pa karjeras kāpnēm, līdz 2010. gadā sēdās premjerministra krēslā, kļūstot par jaunāko Britānijas valdības vadītāju. Līdz tam viņš strādāja par padomnieku Finanšu un Iekšlietu ministrijās, bijis arī izglītības ministrs tā dēvētajā ēnu kabinetā.
Britānijas premjerministrs ir dzimis 1966. gada 9. oktobrī Londonā – trešais četru bērnu ģimenē. Viņa tēvs Īans bija biržas mākleris, bet māte Mērija – tiesnese. Kemerona tēvam jau kopš dzimšanas bija deformētas kājas, un tās pēdīgi nācās amputēt. Taču, kā stāstījis pašreizējās britu valdības vadītājs, viņa tēvs nekad ne par ko nav sūdzējies, viņš neesot sevi uzskatījis par invalīdu.
Septiņu gadu vecumā Kemerons sāka apmeklēt prestižo Hīterdounas pirmsskolas mācību iestādi, kuras audzēkņi savulaik bijuši arī Britānijas prinči Edvards un Endrū. Vēlāk, sekojot ģimenes tradīcijām, Kemerons sāka mācības ievērojamajā Ītonas privātskolā.
Klasesbiedri sarunās ar britu medijiem atklājuši, ka topošais valdības vadītājs labākās sekmes guva vēsturē, mākslas vēsturē, kā arī ekonomikā un politikā. Kemerons raidsabiedrībai BBC savulaik mazliet izvairīgi sacīja, ka viņam bija “laimīga bērnība”.
Pabeidzis mācības Ītonā, Kemerons īsu brīdi darbojās kā Konservatīvo partijas biedra Tima Ratbona palīgs, taču tad devās uz Honkongu, kur trīs mēnešus strādāja ostā par kravas pārvadājumu aģentu.
Vieglprātis ar zelta galvu
Atgriezies no Honkongas, Kemerons iestājās Oksfordā, kur studēja filozofiju, politiku un ekonomiku. Studiju biedri stāstījuši, ka viņš apzināti izvairījies no iesaistīšanās universitātes sabiedriskās dzīves organizēšanā, jo, kā pats skaidrojis, gribējis “labi pavadīt laiku”. Studiju laikos viņš kļuva par Breisnousas koledžas tenisa komandas kapteini un iestājās Balingdonas kulinārijas klubā, kas iemantojis snobu, iedzērāju un uzdzīvotāju slavu. Jāpiebilst, ka par šo savu dzīves laiku Kemerons vairākkārt atteicies runāt, viņš arī izvairījies atbildēt uz jautājumu, vai studiju laikā lietojis narkotikas.
Lai arī, domājams, bijis uzdzīvotājs, Kemerons šādam dzīvesveidam neļāva kļūt par šķērsli karjeras izaugsmei. Oksfordas profesors Vernons Bogdanors viņu raksturojis kā “vienu no maniem apdāvinātākajiem studentiem”, kura konservatīvie politiskie uzskati bijuši “mēreni un saprātīgi”.
Savukārt, kad sācis aktīvāk darboties politikā, Konservatīvo partijas vecākie biedri nākamo Britānijas premjerministru nodēvēja par “neparasti gudru un spējīgu jaunieti” un slavēja viņa “savaldību un spēju grūtos apstākļos risināt problēmas”, raksta raidsabiedrības BBC interneta vietne.
1996. gadā Kemerons apprecējās ar dizaineri Samantu Šefīldu, kura, vīram kļūstot par Britānijas premjerministru, aizgāja no darba. Abu laulībā dzimuši četri bērni – Aivens, kurš mira 2009. gadā, Nensija, Artūrs un Florence.
Bijušais Britānijas premjerministrs Tonijs Blērs valdības vadītāja rezidencē, kas atrodas Dauningstrītā 10, ieradās, rokās turot ģitāras somu, bet Kemerons savā jaunajā mājvietā ieradās ar velosipēdista ķiveri – viņš ir kaismīgs riteņbraucējs. Kā raksta britu prese, Kemerons ir arī liels indi-roka mūzikas stila piekritējs, un labprāt klausās “The Killers”, “The Smiths”, “Radiohead”, kā arī rokmūzikas leģendu Bobu Dilanu.
Kemerona draugi britu premjeru raksturo kā asprātīgu, taču piezemētu ģimenes cilvēku, kurš brīvdienas labprāt pavada savā lauku mājā Oksfordšīrā un kuram ārkārtīgi nepatīk brīvajā laikā diskutēt par sabiedriski politiskajām norisēm.
Tikmēr cilvēki, ar kuriem Kemerons saistījies savas karjeras sākumā, britu premjeru dēvē par “glumu”, “nežēlīgi ambiciozu” un “piesardzīgu individuālistu”, raksta BBC interneta vietne.
Tečeres pielūdzējs
Runājot par politiskajiem uzskatiem, Kemerons sevi raksturojis kā “modernu un liberālu konservatīvo”. Savulaik sarunā ar britu laikrakstu “The Guardian” viņš atzina, ka “pavisam noteikti esmu [bijušās Britānijas premjerministres Mārgaretas] Tečeres pielūdzējs”.
Pirms kļūšanas par premjerministru Kemerons britu presē tika dēvēts par “zelta puisēnu”, kurš pēc gadu desmita ilgās leiboristu valdīšanas spējis konservatīvos iecelt slavas un atzinības saulītē. “Kemerons ļoti centās izmainīt konservatīvos, kurus daudzi uzlūkoja kā nejauku partiju, kas apsēsta ar imigrāciju un iebraucēju noziegumiem,” interneta vietnei “GlobalPost.com” stāstījis Liverpūles universitātes politiskās retorikas eksperts Deivids Mūns. Tiesa, kopš kļūšanas par valdības vadītāju Kemerona un Konservatīvo partijas reitingi krituši. Britu politiskie apskatnieki gan norāda, ka Kemerona rokas šobrīd sasaista neērtā koalīcija ar liberāldemokrātiem, kas valdības “izdzīvošanai” prasa konservatīvo piekāpību. Tomēr tas netraucē daļai britu, atsaucoties uz Kemerona pārtikušo jaunību un mācībām prestižajā Ītonā, valdības vadītājam pārmest atsvešinātību no ierindas iedzīvotāju problēmām.
