Kemerons brīdina Krieviju, ka tā var nonākt izolācijā Sīrijas jautājumā 0
Ar diplomātiskajā praksē un globālajos saietos neierasti asiem izteikumiem Ziemeļīrijā beidzies ikgadējais G8 valstu līderu samits, kura centrālais jautājums bija Sīrijas konflikts.
Vispirms Krievijas prezidents Vladimirs Putins kopīgā preses konferencē ar Britānijas premjerministru Deividu Kemeronu paziņoja, ka britu valdības vadītājs “nodevis cilvēciskās vērtības”, jo atbalsta sīriešu nemierniekus, kuru “rokas slacītas asinīm”. Mazliet piezemētāks savos izteikumus Putins bija, kad tikās ar ASV prezidentu Baraku Obamu. Tiesa, kā norādījuši valstu diplomāti, aiz slēgtām durvīm divu stundu ilgusī divpusējā saruna bijusi visnotaļ “atklāta”. Pēc tās abi valstsvīri apstiprināja, ka vienojušies – Sīrijas konflikts jāizbeidz pēc iespējas agrāk, un tas panākams sarunu ceļā.
Krievijai izvirza ultimātu
“Protams, mūsu viedokļi nesakrīt, bet mums visiem ir nolūks Sīrijā apturēt vardarbību,” pēc sarunas ar Obamu sacīja Putins. “Mums patiešām ir atšķirīgas perspektīvas. Bet mēs esam ieinteresēti samazināt vardarbību,” domīgi piebilda ASV prezidents. Putinu sadusmojis Obamas administrācijas pagājušajā nedēļā pieņemtais lēmums sīriešu nemierniekiem piedāvāt tiešu militāro atbalstu. Tāpat Krievija kategoriski iebilst Obamas priekšlikumam virs Sīrijas noteikt lidojumu aizlieguma zonu, raksta britu avīze “The Independent”.
Arī pārējie lielvalstu līderi mudinājuši Putinu mazināt savu atbalstu Sīrijas prezidentam Bašaram Asadam. Francijas prezidents Fransuā Olands Krievijas prezidentu aicinājis nosodīt to, ka Asada režīms lietojis ķīmiskos ieročus.
Pirmdienas pievakarē, mēģinot mazināt spriedzi Putina un pārējo samita dalībnieku vidū, britu premjers Kemerons sarīkoja vakariņas. Taču neoficiālā sanāksme gaidīto iznākumu nedeva. “Lielā viedokļu atšķirība starp Rietumiem un Krieviju draud pārvērsties publiskā ķildā,” sprieda izdevums “The Wall Street Journal”, norādot, ka Putins, visticamākais, neatbalstīs Kemerona izstrādāto samita gala ziņojumu. Sadaļa, kas veltīta Sīrijas jautājumam, ietver piecus punktus. Pirmkārt, uzsvērta nepieciešamība pilsoņu kara izpostītajā valstī izveidot pagaidu valdību bez prezidenta Asada līdzdalības. Otrkārt, dokumentā pausts nosodījums ķīmisko ieroču izmantošanai. Treškārt, dokumentā rakstīts, ka jāatvieglo sīriešiem piekļuve humānajai palīdzībai. Ceturtkārt, izteikta apņemšanās cīnīties pret ekstrēmistu grupām, tostarp sīriešu nemiernieku vidū. Piektkārt, mācīties no Lībijā pieļautajām kļūdām. Kemerons aicināja Putinu parakstīties zem šā dokumenta vai pretējā gadījumā samierināties ar aizvien lielāku Krievijas izolēšanu no starptautiskās politikas, ziņo britu mediji.
Asads brīdina Eiropu
Divu dienu ilgušā samita sākumā Putins kategoriski noraidīja pret Krieviju vērsto kritiku. “Krievija piegādā ieročus likumīgai Sīrijas valdībai un dara to saskaņā ar starptautiskajiem likumiem,” stāstīja Kremļa saimnieks. “Mēs nepārkāpjam nevienu likumu. Mēs aicinām mūsu sabiedrotos darīt tāpat.”
Tikmēr Asads sniedzis interviju Vācijas laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung”. “Ja eiropieši nemierniekiem piegādās ieročus, Eiropas pagalmā atgriezīsies terors un Eiropa par to samaksās augstu cenu,” sacījis Asads.
“Briesmas Eiropai veidosies nevis no mūsu spēkiem, bet džihādistiem, kuri pēc karošanas Sīrijā pārcelsies uz Eiropu. Tad kaujās rūdītie teroristi ar savām ekstrēmistu idejām atgriezīsies Eiropā. Eiropai nav citas alternatīvas kā vien sastrādāties ar Sīrijas valdību. Protams, ja vien tā nevēlas, lai to pārplūdina džihādisti.”
Kemerons vairākās intervijās uzsvēra, ka Britānijai ir pienākums “iesaistīties” Sīrijas konfliktā par spīti britu sabiedrībā valdošajai kritikai pret nodomu apbruņot sīriešu nemierniekus. Skeptiski par Sīrijas dumpinieku apbruņošanu laikrakstam “The Independent” izteicās arī Londonas mērs Boriss Džonsons, norādot, ka “nav nekādu iespēju garantēt, ka mūsu ieroči nenonāk ar “Al Qaeda” saistītu slepkavu rokās”. “Šis ir brīdis, kad nedrīkst sūtīt vēl vairāk ieroču. Šis ir brīdis, kad jāpanāk pilnīgs pamiers, kad jāizbeidz šis ārprāts,” tā Britānijas galvaspilsētas mērs.
Apspriež arī finanses
Bez Sīrijas konflikta “lielā astoņnieka” līderi saietā pārrunāja arī ekonomiskos un finanšu jautājumus. Atsaucoties uz Kemerona padomnieku stāstīto, biznesa ziņu portāls “Bloomberg” informē, ka valstu vadītāji esot secinājuši – globālā ekonomika pārvarējusi krīzes bīstamāko posmu. “Eirozonas valstis paziņoja, ka tām ir izdevies pārvarēt uzticības krīzes smagāko posmu, taču priekšā vēl liels darbs,” teikuši britu valdības vadītāja padomnieki. Vienlaikus G8 līderi mudinājuši Eiropas Savienību iespējami ātri izveidot banku savienību.
Tikmēr Britānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns sarunā ar laikrakstu “The Guardian” atklāja, ka G8 samitā panākts ievērojams progress banku slepenības likvidēšanā un valstu sadarbībā cīņā pret nodokļu nemaksāšanu.
“Pēdējās 24 stundās esam panākuši lielāku progresu nekā pēdējos 24 gados,” pastāstīja Osborns, norādot, ka “lielā astoņnieka” valstu līderi izvirzījuši mērķi “radīt nodokļu sistēmu, kas atbilstu 21. gadsimtam”. “Pašreizējā sistēma, kas tika izveidota pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, nav pilnveidota, kaut tendences pasaulē ir mainījušās un internets spēlē aizvien lielāku lomu,” norādīja britu finanšu ministrs. Viņš paskaidroja, ka līderi vienojušies panākt, lai ārzonu kompānijas būtu spiestas atklāt to patiesos īpašniekus, lai pieliktu punktu praksei, kad valstu kasēm iet secen ievērojamas nodokļos nenomaksātas naudas summas.
