Juris Lorencs: Cik daudzi šodien vēl atceras, ko simbolizē gailis Sv. Pētera baznīcas smailē? 24
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trīs notikumi Eiropā aizvadītajā nedēļā, kurus saista viena kopēja tēma – islāms. Trešdiena, 13. oktobris, Kongsbergas pilsētiņa netālu no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo.
Kāds 37 gadus vecs dānis Espens Andersens-Brotens ar šaujamloku un citiem ieročiem nogalina piecus cilvēkus, četras sievietes un vienu vīrieti. Pats slepkava sevi par vainīgu neuzskata.
Patlaban ar viņu nodarbojas tiesu medicīnas eksperti. Mediji ziņo, ka vīrietis pirms četriem gadiem pievērsies islāma reliģijai.
Izteiktas aizdomas, ka notikusi tā saucamā pašradikalizācija, akls naids pret pasauli, kas novedis pie nejauši sastaptu cilvēku slepkavības. Ievērojot Andersena-Brotena psihisko stāvokli, Norvēģijas policija pagaidām atturoties notikušo kvalificēt kā terora aktu.
Piektdiena, 15. oktobris, Lī pie jūras, pilsētiņa netālu no Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas. Nezināms uzbrucējs vietējā Belfeiras metodistu baznīcā nodur Konservatīvo partijas politiķi, britu parlamenta deputātu Deividu Eimsu, kurš baznīcā pieņēma savus vēlētājus. Policija slepkavību raksturo kā terora aktu, ko izdarījis kāds 25 gadus vecs islāmists.
Piektdiena, 15. oktobris, Vācijas pilsēta Ķelne. Turpmāk šajā Reinzemes metropolē musulmaņu dievnami (tādu ir 35) drīkstēs ar skaļruņiem no minareta aicināt uz lielo piektdienas lūgšanu.
Mošejas kalpotāja jeb muedzina sauciena ilgums – līdz piecām minūtēm. Ķelnes birģermeistare Henriete Rekere sociālajā tīklā “Twitter” paziņojusi: “Ķelne ir reliģiskās brīvības un daudzveidības pilsēta.
Katru, kurš ierodas tās Centrālajā dzelzceļa stacijā, sveicina Doma baznīcas zvani. Bet daudzi Ķelnes iedzīvotāji/iedzīvotājas ir arī musulmaņi. Tāpēc muedzina sauciena atļaušana ir respekta izrādīšana.”
Atklāti sakot, arī man patīk muedzina sauciens. Tas ir neaizmirstams piedzīvojums – pirmo reizi dzirdēt: “Alāhu akbar… Ašādu an la ila ha ill Allā… Ašādu anna Muhammād rasūl Allā.”
“Dievs ir liels… Nav cita kunga kā vien Dievs… Un Muhameds ir Dieva pravietis.” Sevišķi agrās rīta lūgšanas laikā, kad Sahāras debesis vēl ir pilnas zvaigžņu, pārņem sajūta, ka muedzina sauciens burtiski savieno cilvēku ar Dievu. Tas ir tur, Tuvajos Austrumos vai Āfrikā, tālu prom no Eiropas.
Bet vai islāms ir piederīgs “vecajam kontinentam”? Diezin vai. Un cik tālu var iet iecietība un respekts? Tieši 15. oktobrī žurnāla “Focus” interneta portālā parādījās Vācijā dzīvojoša palestīnieša Ahmeda Mansura komentārs “Vai vācu pilsētās jāskan muedzina saucienam?
Es esmu musulmanis un tomēr saku “nē” Mansurs prognozē, ka “muedzina saucieni tikai sašķels Vāciju”, jo “rītā viņi pieprasa līdztiesību, vakarā jau sludina, ka islāms ir vienīgā patiesā reliģija”. Tāpat Mansurs atgādina, ka “pieaugošajā islāma klātbūtnē ir paslēpts jautājums par Eiropas identitāti”.
Ķelnē patlaban dzīvo ap 120 000 musulmaņu (12% no visiem pilsētas iedzīvotājiem), te atrodas lielākais Vācijas musulmaņu dievnams. Saprotams, līdz totālai islamizācijai vēl tālu.
Tas, par ko brīdina Mansurs, ir Eiropas sašķelšana un iekšēja destabilizācija. Katrs muedzina sauciens, katrs terora akts vai reliģiska naida motivēta slepkavība šo tendenci tikai padziļina.
Turklāt sašķeltībai var būt pirmajā momentā nevainīgas, bet patiesībā tālejošas sekas. Pašreizējais “kreisi – zaļais” pagrieziens Vācijas politikā kļuvis iespējams arī tāpēc, ka 10% vāciešu pēdējās vēlēšanās balsojuši par partiju “Alternatīva Vācijai”.
Šī partija iestājas pret imigrāciju un valsts islamizāciju. Lielākā daļa no tās atbalstītājiem ir kādreizējie kristīgo demokrātu vēlētāji. Ja nesenajās vēlēšanās aizejošās kancleres Angelas Merkeles kristīgo demokrātu partija būtu saņēmusi nevis 24%, bet gan 34% balsu, šis Latvijai draudzīgais politiskais spēks visdrīzāk būtu pārstāvēts arī nākamajā valdībā.
Patlaban Eiropas rietumos atskan balsis, ka lielākais ES apdraudējums esot Polija. Tās Konstitucionālā tiesa lēmusi, ka Polijas konstitūcijai ir lielāks juridisks spēks nekā ES Lisabonas līgumam.
Bet ironija ir tāda, ka tieši Polija ir tā, kas šodien kopā ar Lietuvu un Latviju sargā “veco Eiropu” no Baltkrievijas diktatora Lukašenko organizētajām migrantu (kuru vidū ir arī radikālie islāmisti) straumēm.
Starp citu – jau pieminētais palestīnietis Ahmeds Mansurs savā rakstā aicina eiropiešus aizdomāties par šādu jautājumu: “Vai Eiropa ir kristīga vai tomēr sekulāra?” Tas ir jautājums arī mums.
Cik daudzi šodien vēl atceras, ko simbolizē gailis Sv. Pētera baznīcas smailē? To, ka krusti mūsu kapsētās un dievnamu torņos ir nevis nāves, bet gan dzīvības un uzvaras simbols. Varbūt ar šo atcerēšanos arī vajadzētu sākt.
