“Ķelmēni”: Latvijā arvien vairāk audzē rudzus, kuri neder labai rupjmaizei 4
Latvijā arvien vairāk lauksaimnieku audzē hibrīdo šķirņu rudzus, kas neder kvalitatīvas rupjmaizes ražošanai, atzina Gulbenes rajona Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Ķelmēni” īpašnieks Juris Paulovičs.
Viņš sacīja, ka kvalitatīvas rudzu maizes patēriņam Latvijā ir tendence pieaugt, taču šādu maizi var saražot tikai no tradicionālajām rudzu šķirnēm, kas saglabājušās mantojumā no senčiem, piemēram, Latvijā tā ir rudzu šķirne “Kaupo”. Igaunijā ir sava rudzu šķirne “Sangaste”. “Vecās graudu šķirnes ir saglabājušās no seniem laikiem, no mūsu vectēviem. Eiropā to vairs tikpat kā nav, itāļiem vēl ir saglabājušās vecās šķirnes, bet citās valstīs visi strādā ar hibrīdšķirnēm,” sacīja Paulovičs.
Pēc viņa teiktā, hibrīdšķirnes ir ražīgākas, dod vairāk graudu un zemniekiem vairāk ienākumu, taču no tām nevar saražot kvalitatīvu rupjmaizi. Pamazām sagādāt veco rudzu šķirņu, piemēram, “Kaupo” graudus kļūst par problēmu, jo hibrīdšķirnes to ražības dēļ Latvijā sāk izkonkurēt tradicionālās graudu šķirnes. “Mēs diezgan stipri jūtam šo problēmu. Bioloģiskie audzētāji vēl turas pie šīs pašas “Kaupo” šķirnes, bet konvencionālie mēģina audzēt modernās šķirnes,” sacīja Paulovičs.
Viņš sacīja, ka “Ķelmēni” paši audzē “Kaupo” šķirnes rudzus, kuru sēklu iepērk no Priekuļu selekcijas stacijas. Tādējādi zemnieku saimniecība sagādā izejvielu kvalitatīvas rudzu maizes ražošanai.
Turpretī hibrīdšķirņu rudzus plaši izmanto spirta ražošanā, bet maizes ražošanā ir ļoti būtiski izmantot tradicionālās šķirnes. No hibrīdo šķirņu graudiem ražota maize ir bezgaršīga, un nākotnē problēma iegādāties kvalitatīvu rudzu maizi var saasināties, teica Paulovičs. “Hibrīdšķirņu ienākšana nav laba ziņa mūsu vietējās rudzu maizes patērētājam. Padomju laikos vēl bija divas ļoti labas krievu vecās rudzu šķirnes, no kurām sanāca garšīga maize, bet no hibrīdajiem rudziem, es teiktu, maize ir bezgaršīga, tai nav savas smaržas,” sacīja Paulovičs.
Paulovičs teica, ka rudzi ir raksturīgi ziemeļu tautām, tāpēc tos joprojām audzē Polijā, Zviedrijā, Norvēģijā, bet dienvidu valstis tos neaudzē, jo tur nav kārtīgas ziemas. Tā kā rudzi ir ziemāji, tiem nepieciešams aukstuma periods, lai tie normāli izaugtu. Tāpēc valstīm, kurās rudzus audzē un kurās ir saglabājušās savas senās, tradicionālās rudzu šķirnes, tās būtu jāsaglabā nākamajām paaudzēm, lai arī bērniem un bērnu bērniem būtu pieejama garda un kvalitatīva rudzu maize.
Jau ziņots, ka 2016.gadā “Ķelmēni” strādāja ar 1,789 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 38,7% un bija 368 005 eiro.
“Ķelmēni” ir ģimenes uzņēmums Gulbenes novada Rankas pagastā. Saimniecības darbības veidi graudkopība, maizes cepšana, tirdzniecība, transporta pakalpojumi, kā arī bioloģiskās lopbarības ražošana. “Ķelmēni” reģistrēti 1993.gadā, un saimniecība “Ķelmēni” pieder Jurim Paulovičam.
Vairāk par saimniecību lasiet šeit
