Ķekavas dome aicina FM nekavēties ar aizdevumu trīs skolu paplašināšanai 0
Ķekavas dome aicina Finanšu ministriju nekavēties un savlaicīgi piešķirt aizdevumu trīs skolu paplašināšanai, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
Lai risinātu skolu un bērnudārza trūkumu, pašvaldība plāno īstenot trīs izglītības investīciju projektus, kuru rezultātā novadā ilgtermiņā varētu nodrošināt papildu vietas gandrīz 1300 bērniem.
Pašvaldība plāno Ķekavas vidusskolai piebūvēt moduļu ēku un uzbūvēt Baložu vidusskolas piebūvi un sporta laukumu, kā arī iegādāties zemi jaunas skolas būvniecībai Katlakalnā.
Šo projektu pieteikumi aizņēmumu saņemšanai ir iesniegti Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē un šobrīd gaida atbildi no padomes par aizdevuma piešķiršanu.
Kopumā visiem trīs minētajiem projektiem ir pieprasīts aizdevums 13,5 miljonu eiro apmērā. Papildus minētajai summai pašvaldībai būs nepieciešams nodrošināt arī savu līdzfinansējumu, kā arī būs Eiropas fondu finansējums.
Kā norāda domē, tie ir rūpīgi pārdomāti ilgtermiņa risinājumi, kuru īstenošanai pašvaldībai ir nepieciešams aizņēmums no valsts, jo pašvaldība to saviem spēkiem nevar “panest”. “Un tas ir vēl pie situācijas, kad Ķekavas novads ir viens no lielākajiem maksātājiem Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kur ik gadu no mūsu budžeta citām pašvaldībām “aiziet” vairāki miljoni. 2018.gadā tie bija četri miljoni eiro, kurus pašvaldība būtu varējusi ieguldīt sava novada attīstībā,” pauž domes pārstāvji.
Domes priekšsēdētāja Viktorija Baire norāda, ka jau vairāk nekā pusgadu visi sāktie darbi un plāni ir iesaldēti neskaidrības dēļ – būs vai nebūs valsts aizņēmuma finansējums skolu projektiem.
“Esošā situācija nu jau rada pamatotu satraukumu, jo ir gada vidus, bet neziņa nav mazinājusies. Mums ir grūti bērnu vecākiem izskaidrot šo kavēšanos, jo pilnīgi saprotami, ka bērnu vecāki vēlas prognozējamību par sava bērna iespējām iegūt izglītību pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai un gaida konkrētu mūsu rīcību,” skaidro Baire.
Pēc viņas teiktā, patlaban pašvaldības bērnudārzos tiek nodrošinātas vietas vairāk nekā 1200 bērniem, bet vēl 700 gaida rindā.
Pašvaldībā norāda, ka Ķekavas novadā 25% no visiem iedzīvotājiem ir tieši bērni un jaunieši līdz 18 gadiem, un šo īpatsvaru palielina arī fakts, ka novadā aizvien vairāk ienāk jaunās ģimenes ar bērniem. Tāpat pēdējo septiņu gadu laikā Ķekavas novadā skolēnu skaits ir pieaudzis par 62%, un skaitļi pārliecinoši rāda, ka šī tendence turpināsies arī nākotnē, sacīja Baire.
“Šis viennozīmīgi ir viens no lielākajiem un vienlaicīgi smagākajiem Ķekavas novada izaicinājumiem – meklēt un rast risinājumus, kā visiem novada bērniem nodrošināt bērnudārza un skolas pieejamību, kā to nosaka likums. Un tas nenoliedzami nav viegls uzdevums, jo tā īstenošanu ierobežo ne jau pašvaldības vēlme, bet pašvaldībai pieejamais finanšu līdzekļu apjoms,” atzīst domes priekšsēdētāja.
Pēc viņas teiktā, pašvaldība jau iepriekš ir pierādījusi, ka tā ir spējīga īstenot gan inovatīvus īstermiņa, gan tālredzīgus ilgtermiņa risinājumus, lai novada bērniem nodrošinātu papildu vietas bērnudārzos un skolās, piemēram, izveidots pirmais “aukļu dienests”, ko gadā izmanto vairāk nekā 300 bērnu, piebūvēti moduļi bērnudārzam Baložos un sākumskolai Katlakalnā, kā arī uzbūvēta gandrīz 600 bērniem jauna sākumskola Ķekavā, kas jau esot pārpildīta ar skolēniem.
Vietvara vērš uzmanību, ka vietu trūkumu skolās un bērnudārzos raksturo reālā situācija. Piemēram, Pļavniekkalna sākumskola šajā mācību gadā nevarēja uzņemt visus bērnus pirmajā klasē. Savukārt Baložu vidusskola, lai nodrošinātu nepārtrauktu mācību procesu, ir pielāgojusi skolotāju istabu mācību stundu norisei. Tāpat arī Baložu pirmsskolas vingrošanas zāle ir pielāgota 3.klases mācību stundu nodrošināšanai, gaitenī notiek mūzikas stundas, bet skolas sporta kompleksa otrā stāva nišā notiek vēstures, ekonomikas un angļu valodas stundas.
“Ķekavas vidusskolā skolotāju istaba ir pārveidota par klašu telpu, sociālā pedagoga kabinets ir pielāgots svešvalodu grupu nodarbībai, mācību stundas telpu nepietiekamības dēļ notiek lasītavā, zēnu mājturības kabinetā un skolas aktu zālē. Skolās fiziski trūkst telpu, kur nodrošināt bērniem mācību priekšmetu apguvi,” situāciju iezīmē pašvaldība.
Ķekavas dome atgādina, ka vietvaras galvenā darbības prioritāte jau daudzus gadus ir izglītība, jo tai tiek atvēlēta 50% jeb 20 miljoni eiro no pašvaldības budžeta.
“Bet, tas ir nepietiekami, lai īstenotu uz ilgtermiņa risinājumu vērstus investīcijas projektus, paplašinot vai izbūvējot jaunus bērnudārzus un skolas. Tāpēc šeit, jo īpaši, būtisks ir valsts – nozaru ministriju atbalsts,” norāda vietvarā, atgādinot, ka, spējot sniegt racionālu pamatojumu izglītības investīciju projektu realizēšanai, šādu atbalstu Ķekavas novada pašvaldība ir jau saņēmusi gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
“Ceru, ka Ķekavas novada piedāvātos skolu un bērnudārza trūkuma risinājumus spēs arī izprast un dot “zaļo gaismu” arī Finanšu ministrija. Laiks rit uz priekšu, tas neapstājas līdz ar gaidīšanu aizņēmumu rindā, un mums visiem kopīgiem spēkiem – kā pašvaldībai un valstij – ir jāspēj savlaicīgi, nevis novēloti pieņemt būtiskus lēmumus, lai mūsu bērniem nodrošinātu kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītību,” uzsver Baire.
Kā ziņots, jūnija sākumā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauda, ka esošā situācija, kad pašvaldībām nav iespējams saņemt aizņēmumu pat Eiropas Savienības (ES) un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ir uzskatāma par ārkārtas. LPS vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam, tika norādīts, ka 2019.gada aprīļa beigās valsts budžetā pašvaldībām paredzētais šā gada aizņēmuma limits jau tika izsmelts.
Bauskas novada mērs Arnolds Jātnieks (ZZS) intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka arī viņa vadītā pašvaldība patlaban gaida rindā uz valsts aizņēmumu. Turklāt Bauskas novada pašvaldība, pēc viņa paustā, ne tuvu nav sasniegusi FM noteiktos aizņēmuma griestus. Viņaprāt, pie esošajām aizņemšanās problēmām ir vainojamas plānošanas problēmas. ES fondu apgūšanas pēdējā periodā esot vienlaicīgi sākti vairāki apjomīgi celtniecības projekti, kas attiecīgi sadārdzinājuši būvniecības izmaksas.
Īsi pēc LPS paustajām bažām valdība atbalstīja FM informatīvo ziņojumu “Par 2019.gada kopējo pašvaldību aizņēmumu limitu un pašvaldību aizņēmumu pieprasījumiem”, kurā piedāvāts pārskatīt ierobežojumus pašvaldībām aizņemšanās jomā. Valdība atbalstīja risinājumu, ka prioritāri tiek izsniegti aizņēmumi ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu.
Paredzēts arī, ka kredīti tiks izsniegti projektiem, kuros pērn ir sākti būvdarbi un kuri tiek īstenoti bez ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējuma, bet ar valsts budžeta līdzfinansējumu vai aizdevumu. Šajā gadījumā aizņēmumi būs paredzēti projektu pabeigšanai. FM secinājusi, ka minēto projektu pabeigšanai pašvaldībām 2019.gadā ir nepieciešami aizņēmumi kopsummā līdz 9,6 miljoniem eiro.
LPS atzinīgi novērtējusi informatīvajā ziņojumā piedāvāto risinājumu rast papildu kredītresursus 2018.gadā sākto investīcijas projektu pabeigšanai 2019.gadā. Savienība vienlaikus arī norādījusi, ka nav iespējams operatīvi saņemt aizņēmumus ES un citu fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, turklāt pašlaik vispār nav iespējams saņemt aizņēmumu pārējo investīciju projektu realizācijai, tostarp aktuāliem izglītības iestāžu investīciju projektiem, par kuriem pozitīvu atzinumu devusi Izglītības iestāžu investīciju projektu finansēšanas komisija.
Atbilstoši LPS datiem 30.maijā FM izveidotajā “rindā” pēc aizņēmumiem ES un citu fondu līdzfinansētu projektu īstenošanai atradās 54 projekti ar kopējo aizņēmumu pieprasījumu 33,17 miljoni eiro, bet rindā pēc aizņēmumiem pārējo investīcijas projektu īstenošanai – 94 projekti ar pieprasījumu 36,14 miljonu eiro apmērā.
Tāpēc LPS lūdza šogad rast risinājumu, lai operatīvi varētu nodrošināt aizņēmumus pašvaldību plānoto projektu īstenošanai.
