Ķeizargrieziens – jā vai nē? Pieredzē dalās ginekoloģe Vēsma Kažociņa 0
Ķeizargriezienu pārsvarā veic grūtnieces veselības problēmu dēļ, taču dažkārt sievietes nevēlas dzemdēt dabiski, jo baidās vai arī domā, ka tā būs grūtāk pašām un mazulim. Ir gadījumi, kad slimības vai grūtniecības sarežģījumu dēļ noteikti nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, taču nereti ir iespējami varianti. Kura būtu labākā izvēle?
Latvijā aptuveni 25% mazuļu nāk pasaulē ar ķeizargriezienu, bet Eiropas Savienībā kopumā mazāk – ap 15%. Ārsti uzskata, ka arī mūsu valstī vajadzētu tuvināties šim līmenim un operāciju veikt tikai tad, ja pastāv risks bērniņa vai mātes veselībai.
Ja prognozē, ka dzemdībās varētu rasties sarežģījumi, ķeizargriezienu ieplāno jau laikus, taču, ja radību gaitā rodas neparedzētas problēmas, to izdara neatliekamā kārtā.
Lai mazulis vesels!
– Kādai pacientei, kura bija divreiz veiksmīgi dzemdējusi dabiski, trešajā grūtniecībā radās placentas priekšguļa, tāpēc nācās veikt ķeizargriezienu. Tikai tad viņa saprata, ka nav pareizi nievājoši izteikties par sievietēm, kurām mazuļi nāk pasaulē šādā veidā, – gadījumu no savas prakses atceras ginekoloģe Vēsma Kažociņa.
Cita sieviete tik ļoti baidījusies no dzemdībām, ka bijusi gatava saglabāt grūtniecību tikai tad, ja ārste viņai apsolīs veikt ķeizargriezienu. Topošās māmiņas bažas izrādījušās pamatotas – operācijas laikā atklājies, ka bērniņam vairāk nekā trīs reizes apvijusies nabas saite. Diez vai mazulis dabiskā veidā piedzimtu vesels.
Kā stāsta daktere, reizēm pacientes grūtniecības sākumā izsaka vēlmi, lai viņām izdarītu ķeizargriezienu, bet vēlāk bailes no dzemdībām pāriet.
Nereti sieviete ļoti vēlas dzemdēt dabiski, taču, ja rodas kādi sarežģījumi, piemēram, sākas masīva placentas atslāņošanās, nekavējoties jāveic ķeizargrieziens, jo ir apdraudēta mātes un bērna dzīvība. Tad jaunajai māmiņai rodas kompleksi, ka nav spējusi mazuli laist pasaulē dabiski.
Daļa sieviešu, kuras ir piedzīvojušas gan dabiskas dzemdības, gan ķeizargriezienu, uzskata, ka vieglāk ir dzemdēt, bet citas ir pretējās domās. Tiesa, pirmajā dienā pēc operācijas jūtamas sāpes, taču arī dzemdības var būt smagas, ar lieliem starpenes plīsumiem.
– Mazuļa pasaulē nākšanas veidu nosaka galvenokārt viņa un māmiņas veselība. Diemžēl ne visas situācijas iepriekš var paredzēt, piemēram, ja dzemdībās mazajam pēkšņi sāk trūkt skābekļa vai draud pneimonija, tas labākajā gadījumā var beigties ar invaliditāti, tāpēc jāveic ķeizargrieziens, – uzsver ginekoloģe.
Priekšrocības ir gan dabiskām dzemdībām, gan ķeizargriezienam. Bērniņš operācijas laikā no mātes vēdera tiek izcelts saudzīgi, ar mazāku traumu risku, nekā virzoties caur dzemdību ceļiem, taču tas viņam sagādā lielāku stresu. Dabisku dzemdību laikā jaundzimušā sirds, asinsrite un plaušas apkārtējai videi pielāgojas pakāpeniskāk.
Nostāja mainās
Agrāk bija pieņemts tā: ja topošajai māmiņai uz dzemdes ir rēta, arī nākamajās reizēs jāveic ķeizargrieziens, taču mūsdienās to izlemj pēc ultrasonogrāfijas. 36.–37. grūtniecības nedēļā nosaka augļa parametrus, izvērtē augļūdens daudzumu, ķeizargrieziena rētas stāvokli un lemj, vai sieviete var dzemdēt dabiski līdz paredzētajam datumam. Pārstaigāt 40 grūtniecības nedēļas ir bīstami, jo rēta var plīst. Ja dzemdības nav sākušās plānotajā dienā, nepieciešama operatīva iejaukšanās.
Agrāk operāciju plānoja 38. grūtniecības nedēļā – divas nedēļas pirms paredzamā dzemdību datuma. Dažkārt ārsti joprojām vadās pēc šā principa, tomēr mūsdienās ķeizargriezienu cenšas veikt iespējami tuvāk prognozētajai radību dienai.
Kā stāsta daktere Kažociņa, pirms gadiem desmit ķeizargriezienu bija pierasts izdarīt, ja auglis novietojies tūpļa guļā, taču, viņasprāt, šajā gadījumā pieredzējuša speciālista uzraudzībā var dzemdēt arī dabiski, it īpaši atkārtotas grūtniecības gadījumā.
Ja gaidāmi vairāki bērniņi
To, kā pasaulē nāks dvīņi, nosaka pēc pirmā mazuļa stāvokļa, kurš atrodas tuvāk dzemdes kaklam. Ja viņš guļ ar galviņu uz leju, ir iespējamas dabiskas dzemdības, bet, ja izvietojies iegurņa priekšguļā, gandrīz vienmēr nepieciešama ķirurģiska palīdzība. Citreiz viens mazulis piedzimst dabiski, bet otru nākas izņemt ar ķeizargriezienu.
Operāciju plāno pirms 40. grūtniecības nedēļas, jo dvīnīši steidzas nākt pasaulē ātrāk.
Māmiņām, kurām pieteikušies trīnīši, vienmēr izdara ķeizargriezienu – galvenokārt tāpēc, ka bērniņi nav iznēsāti.
Kas jāņem vērā
Dabiskā dzemdību procesā iesaistās piena dziedzeri un veidojas hormons prolaktīns, taču, veicot ķeizargriezienu, piens var rasties arī pēc 3–7 dienām. Par to nevajadzētu uztraukties, jo bērniņš tāpēc no krūts neatteiksies.
Ķeizargriezienu parasti veic ar spinālo anestēziju, atsāpinošas vielas ievadot mugurkaulā, bet, ja sievietes veselības problēmu dēļ tas nav ieteicams vai arī ja viņa pati vēlas, var izmantot vispārējo anestēziju.
Vēsma Kažociņa iesaka uz ķeizargrieziena operāciju nākt līdzi tētim, jo māmiņa atslābinošu un nomierinošu līdzekļu ietekmē uzreiz nespēs veltīt mazulim visu uzmanību.
Veicot ķeizargriezienu, pastāv lielāks komplikāciju, piemēram, asiņošanas un infekcijas, risks. Bieži pie vainas ir zarnu nūjiņa, kas ir normāla zarnu trakta iemītniece, taču, nokļūstot dzemdību ceļos, var izraisīt ginekoloģisku iekaisumu. Turklāt problēmu saasina mūsdienās arvien izplatītākais mikrobu nejutīgums pret antibiotikām.
Ja ir cukura diabēts un tā sauktais gestācijas jeb grūtniecības diabēts netiek pietiekami kompensēts, pastāv risks, ka izaugs liels auglis un vajadzēs iejaukties ķirurģiski. Turklāt šādi mazuļi bieži piedzimst vārgāki.
Pēc ķeizargrieziena uz bikini līnijas paliek apmēram 10 centimetru gara rēta. Ja brūce labi dzīst un nerodas iekaisums, tā var būt tik smalka, ka reizēm pat ārstam grūti ieraudzīt. Diemžēl dažām sievietēm pastiprināti veidojas saistaudi – biezas rētas. Tās var novērst, pēc operācijas lietojot speciālus līdzekļus. Smagākos gadījumos iespējams izmantot plastikas ķirurga palīdzību.
Jāņem vērā, ka pēc ķeizargrieziena nākamajā grūtniecībā pastāv placentas ieaugšanas risks, jo vietā, kur uz dzemdes ir rēta, nav pilnvērtīgas gļotādas.
Gan starp dzemdībām, gan ķeizargriezieniem vēlams ieturēt pāris gadu starplaiku. Parasti neiesaka veikt vairāk par četrām šādām operācijām.
