“Ķeizargrieziena mazuļiem” var būt vājāka imūnsistēma, atklāj pētījums 1
Zīdaiņiem, kas dzimuši ar ķeizargrieziena palīdzību, ir ļoti atšķirīgas zarnu baktērijas nekā tiem, kas dzimuši dabiskā ceļā, vēsta bbc.com, atsaucoties uz jaunu pētījumu.
Un tas var palīdzēt izskaidrot, kāpēc bērnus, kas dzimuši ar ķeizargrieziena palīdzību, vēlākajos dzīves posmos, visticamāk, piemeklē zināmas veselības problēmas.
Cik svarīgas ir zarnu baktērijas
Mūsu organisms ir ekosistēma, kurā apmēram pusi no mūsu ķermeņa šūnām veido tādi mikrobi kā baktērijas, vīrusi un sēnītes. Lielākā daļa no tām dzīvo mūsu zarnās un tiek dēvētas par mūsu mikrobiomu.
Pētījumā, ko veica Lielbritānijas institūts “Wellcome Sanger”, Londonas universitātes koledža un Birmingemas universitāte, tika novērtēts, kā mikrobioms veidojas, atstājot mātes sterilo dzemdi un nonākot pasaulē, kurā ir daudz infekciju.
Regulāri tika ņemti paraugi no teju 600 mazuļu autiņiem pirmajā dzīves mēnesī, un dažiem fēču uztriepes tika ņemtas līdz pat gada vecumam.
Pētījums, kas publicēts žurnālā “Nature”, parādīja, ka vagināli dzimuši bērni lielāko daļu agrīno baktēriju daļu iegūst no mātes.Dabisku dzemdību laikā mazulis no mātes dzemdību ceļiem saņem dabisko mikrofloru, kā ietekmē ātrāk nobriest viņa imunitāte.
Bet ar ķeizargriezienu dzimušajiem mazuļiem augstā līmenī bija tādi slimību izraisoši patogēni mikroorganismi kā “Klebsiella” un “Pseudomonas”.
“Tas, kas mani pārsteidza un satrauca, bija patogēno mikroorganismu apmērs, ko konstatēja šiem bērniem. Tie sasniedza 30% no viņu kopējā mikrobioma,” BBC sacīja “Wellcome Sanger” pētnieks Trevors Lavlijs.
“Bet tas, kas mani iepriecina, ir tas, ka mums tagad ir pārsteidzošs datu kopums, uz kura pamata varam domāt, kā pareizi izveidot cilvēka ekosistēmu, sākot no dzimšanas,” viņš teica.
Kā mikrobioms ietekmē bērna veselību
Jau ir zināms, ka bērniem, kas dzimuši ar ķeizargrieziena palīdzību, ir lielāks risks saslimt ar vairākām slimībām, piemēram, 1. tipa diabētu, alerģijām un astmu.
Laika gaitā atšķirības starp vagināli un ķeizargriezienā dzimušiem zīdaiņiem izzūd un lielākoties izlīdzinās līdz viņu pirmajai dzimšanas dienai.
Tāpēc galvenā ideja šajā jomā ir tāda, ka patogēni mikroorganismi, kas vispirms mūs “kolonizē”, ir ārkārtīgi svarīgi un palīdz uztrenēt mūsu imūnsistēmu, lai tā spētu atšķirt draugu no ienaidnieka.
“Hipotēze ir tāda, ka dzimšanas brīdis varētu būt sava veida” termostata” brīdis, kas sagatavo imūnsistēmu turpmākajai dzīvei,” norāda Londonas universitātes koledžas pētnieks Naidžels Fīlds.
Savukārt Lielbritānijas Vecmāšu un ginekologu karaliskās koledžas viceprezidente Alisona Raita atzina, ka minētie atklājumi ir revolucionāri, taču tiem nevajadzētu atturēt sievietes no ķeizargrieziena, ja tas ir nepieciešams.
“Daudzos gadījumos ķeizargrieziens ir dzīvības glābšanas procedūra, un tā var būt pareiza izvēle sievietei un viņas mazulim.
Precīza mikrobioma loma jaundzimušajā un tas, kādi faktori to var mainīt, joprojām nav zināmi, tāpēc mēs neuzskatām, ka šim pētījumam vajadzētu pamudināt sievietes atteikties no ķeizargrieziena,” pauda speciāliste.