KPV LV rūpējas par imigrantiem? “Kebabu cepēji” varēs strādāt vairāk un studēt mazāk 0
Iespējams, jau no nākamā gada 1. septembra ārvalstnieki, kuri ieradušies Latvijā studēt, drīkstēs strādāt pilna laika darbu: pat 40 stundas nedēļā. To paredz grozījumi Imigrācijas likumā, ko izskatīšanai Saeimā iesnieguši pieci frakcijas “KPV LV” deputāti un ko parlaments nodevis izskatīšanai Saeimas komisijās.
Šobrīd ārvalstnieki, kas ieradušies Latvijā studēt, drīkst strādāt, taču tikai 20 stundas nedēļā, tātad ne vairāk kā pusslodzi. “KPV LV” iesniegtais likumprojekts uzdod valdībai jau līdz 1. jūlijam labot kārtību, kādā ārzemniekam piešķir nodarbinātības tiesības, un ļaut ārvalstu studentiem strādāt vairāk.
Par šo likumprojektu nobalsoja 48 parlamentārieši: līdz ar “KPV LV” frakcijas deputātiem balsoja arī “Saskaņas” un “Attīstībai/Par” frakcija, kā arī Jānis Vucāns no ZZS. Pret balsoja 36 deputāti, bet tribīnē iebilst pret iecerētajām pārmaiņām kāpa Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības, kurš uzskata, ka “priekšlikums ļaut strādāt ārvalstu studentiem 40 stundas ir absurds”. Viņš norādīja, ka ierobežojumi ārvalstnieku nodarbināšanai ieviesti tāpēc, ka imigrantu piesaiste darba tirgum skar ne tikai konkrēta darba devēja intereses, bet arī pārējās sabiedrības intereses, jo, ja ir pieejams lēts ārvalstu darba spēks, uzņēmēji neceļ algas vietējiem iedzīvotājiem.
Savukārt, ja kādā profesijā trūkst darbaroku, tajā ārvalstnieku nodarbinātības ierobežojumi tiek mīkstināti. Viņš pauda bažas, ka iecerēto grozījumu dēļ aizvien vairāk ārvalstnieku te ieradīsies ar ieganstu studēt, bet patiesībā, lai strādātu.
“Proti, ir ārvalstnieki, kuri gatavi daļu nopelnītās algas samaksāt kādai, piemēram, privātai izglītības iestādei, iegūstot izziņu, ka persona ir students. Savulaik mediji ziņoja, ka akreditāciju par šāda veida biznesu zaudēja Latvijas Biznesa koledža, bet pēc īsa laika tās vadība jau bija pārņēmusi jaunu izglītības iestādi, par ko atkal saņemtas līdzīgas sūdzības. Mēs esam par to, ka ārvalstu studenti mācās Latvijas augstskolā, bet ar uzsvaru, ka viņi mācās šajās skolās.
Pašlaik nav iespējams izkontrolēt, cik bieži ārvalstnieks apmeklē izglītības iestādi, kādas ir viņa sekmes. Ārvalstnieks sakārto dokumentus, piereģistrējas augstskolā un tad, pēc šiem priekšlikumiem, ja tie stāsies spēkā, strādās pilnu slodzi, kamēr tiks atskaitīts vai arī netiks atskaitīts, ja cītīgi maksās. Sakiet – kāda jēga ir imigrācijas normām attiecībā uz nodarbinātību, ja tās tiek apietas pa sētas durvīm?” vaicāja R. Dzintars.
Viņš uzskata, ka “KPV LV” deputāti šādu likumprojektu iesnieguši, jo bijušais politiķis Ainārs Šlesers, kurš tiek uzskatīts par “KPV LV” neoficiālo atbalstītāju, arvien gribējis veicināt imigrāciju.
Savukārt Didzis Šmits, viens no likumprojekta iesniedzējiem, noliedza sakarus ar Šleseru un minēja vairākus iemeslus, kāpēc jāļauj ārvalstu studentiem strādāt vairāk. Pirmkārt, tāpēc, ka iespējas vairāk strādāt Latvijai varētu piesaistīt vairāk ārvalstu studentu. Otrkārt, tāpēc, ka Latvijā trūkst darbaroku. Treškārt, tāpēc, ka, iespējams, tāpat studenti strādā vairāk, bet, tā kā tas ir neoficiāli, par viņiem nemaksā nodokļus.
Pēc balsojuma jautāju D. Šmitam, – vai tiešām viņš nav dzirdējis par gadījumiem, kad ārvalstu studenti te ierodas patiesībā ar vēlmi strādāt? Deputāts attrauca: ja arī tādi gadījumi ir, tad vajagot risināt šo konkrēto problēmu, nevis ierobežot darba iespējas visiem. Jautāts, vai, strādājot pilnu slodzi, ārvalstu studenti spēs kvalitatīvi studēt, D. Šmits pastāstīja, ka pats vienlaikus strādājis un studējis un vietējiem studentiem darba stundas netiek ierobežotas. Sanākot diskriminācija.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, komentējot jauno likumprojektu, atzina, ka Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 80 procenti studentu. Tiesa, viņu darba stundu skaits ir dažāds. J. Vētra uzskata, ka nebūtu iespējams pilna laika klātienē kvalitatīvi studēt labākajās Latvijas augstskolās un vienlaikus strādāt pilnu darba dienu. “Varbūt to var, ja students strādā attālināti, pie datora, bet strādāt pilnu slodzi hrestomātiskajās kebabnīcās un pilnvērtīgi studēt gan nav iespējams,” tā J. Vētra.
Jāpiebilst, ka iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava mēģināja panākt, lai tiktu ierobežota ārvalstu studentu no trešajām valstīm ielaišana Latvijā. Viņš jau tad norādīja, ka daļa tā saucamo studentu tādi “kebabu cepēji” vien esot.
