Kebabnīcas pilnas, augstskolas tukšas! Kā kontrolēt ārvalstu studentus, kas grib apiet sistēmu? 0
Latvijā beidzamajos gados ievērojami pieaudzis ārvalstu studentu skaits. Rīgas Stradiņa universitātes studenti no ārzemēm ir Latvijas veiksmes stāsts, tomēr šim stāstam ir arī otra puse, kas rada jautājumus par studentu vīzu izmantošanu un augstākās izglītības sistēmas kontroli. TV24 raidījumā “Preses klubs” tika aktualizēts jautājums – vai visi šie studenti patiešām mācās klātienē, kā tas noteikts viņu uzturēšanās atļaujās?
Pēc partijas “Gods kalpot Rīgai” valdes priekšsēdētāja, Saeimas deputāta (frakcijām nepiederoša) Oļega Burova teiktā, dienas laikā pastaigājot pa Rīgas centru, piemēram, Tērbatas ielu, Čaka ielu, kebabnīcās var redzēt lielu skaitu jauniešu, kuri, tur strādā, bet, visticamāk, ir ārvalstu studenti. Taču šiem studentiem uzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas ar nosacījumu, ka viņi apmeklē lekcijas klātienē, nevis sēž kebabnīcās vai brauc ar “Bolt”.
Nepieciešami stingrāki kontroles mehānismi
Aktuālo situāciju pārbaudīt, pēc Oļega Burova teiktā, būtu pavisam vienkārši – robežsardzei, Valsts darba inspekcijai vai citām atbildīgajām institūcijām būtu jāveic reidi un jāpārbauda, vai ārvalstu studenti patiešām studē, nevis izmanto vīzas, lai strādātu vai uzturētos Latvijā citu iemeslu dēļ. Taču pagaidām runas par kontroli nav pārtapušas darbos, un rezultāta neesot.
Vēl viena problēma, ko viņš aktualizē, ir Rīgas atmosfēras izmaiņas. Deputāts atzīmēja, ka daudzas jaunas sievietes jūtas neomulīgi, vakaros staigājot pa pilsētu, jo vide ir mainījusies. “Rīga ar kebaba smaku, nevis balzama smaku,” vides izmaiņas raksturo Oļegs Burovs.
Ārvalstu studentu pienesums Latvijas ekonomikai
Tikmēr aģentūra LETA ziņo, ka ārvalstu studentu kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā bija 385,2 miljoni eiro, liecina Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieku aplēses. 191,6 miljonus eiro veido tiešais pienesums Latvijas ekonomikai – studiju maksa, mājokļa un dzīvošanas izdevumi, viesu tēriņi. Vēl 193,6 miljoni eiro ir netiešais ārvalstu studentu pienesums.
Tiešie nodokļi no šīs summas, kas tiek samaksāti valsts budžetā, ir 58 miljoni eiro, aplēsuši pētnieki. Trešdaļu no kopējā pienesuma Latvijas ekonomikai jeb 139 miljonus eiro veido ārvalstu studenti, kuri studē Rīgas Stradiņa universitātē. Ja ikgadējais studentu pieaugums saglabāsies 9,5% līmenī, nākamo sešu gadu laikā šis pienesums varētu sasniegt vienu miljardu eiro, prognozē pētnieki.
2023.gadā no kopējā studentu skaita Latvijā 14% veidoja ārvalstu studenti. Latvijas augstskolās mācījās 10 400 ārvalstu studentu, kas ir par 6100 studentiem vairāk nekā 2014.gadā. Ārvalstu studenti biežāk izvēlas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un RSU. Vienlaikus viens no pētījuma autoriem Daunis Auers ārvalstu studentu īpatsvaru Latvijā vērtē kā nelielu. Viņš norādīja, ka, piemēram, Kembridžas Universitātē un Oksfordas Universitātē īpatsvars ir krietni lielāks – attiecīgi 32% un 35% no kopējā studentu skaita.
“Eiropas kontekstā konkurētspējīgākās augstskolas ir tās, kuras ir atvērtas ārvalstu studentiem,” viņš sacīja.
Vienlaikus salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā ir lielākais starptautisko studentu skaits – Lietuvā 2023.gadā studēja 9900 ārvalstu studenti, bet Igaunijā – 4300.
Auers to skaidroja ar atšķirīgo valsts atbalstu, norādot, ka Igaunijā ir lielāka loma valsts stipendijām. Tikmēr Latvijā 97% ārvalstu studentu studē par saviem līdzekļiem. Trešā daļa ārvalstu studentu nāk no Rietumeiropas. Vienlaikus pēdējos desmit gados Latvijā strauji pieaudzis studentu skaits no Indijas – par 18 procentpunktiem. Savukārt studenti no Ķīnas veido 1% no visiem studentiem, lai gan ķīnieši veido ievērojamu daļu no starptautiskā tirgus, norāda pētnieki. Vienlaikus lielākā daļa ārvalstu studentu pēc studijām neplāno palikt Latvijā. Visretāk darbu vai turpināt mācības šeit apsver studenti no Centrāleiropas, Ziemeļeiropas un Rietumeiropas.
