0
Čau, latvieši!
Klīstam pa Holivudu un pēkšņi dzirdam – pūlī runā latviski. Saucam, cik spēka – Latvija! Un mums atsaucas – ehei!
Esam Kirgizstānas tirgū, tūristu sezona iet uz beigām, ceļotāju pamaz. Nāk pretim divi puiši, skatās uz mums un latviski saka – re, kur vēl tūristi. O, čau, latvieši! Izmantojām katru iespēju satikties un parunāties, tā bijām noilgojušies pēc savējiem.
Taisnība, ka latvieši ir visur, jo esam piedzīvojumu kāra tauta. Ceļojuma laikā uzzinājām par diviem vīriem, kas pa Atlantijas okeānu no Āfrikas airējas uz Brazīliju – tas bija šoks. Turpmāk visiem stāstījām par drosmīgajiem laiviniekiem, bet mums netic, saka – neesot reāli. Kad viņi ieradās Riodežaneiro, visiem sūtījām ziņu, ka ir gan reāli – mūsējie tikuši līdz galam.
Piestājam Kolumbijas viesnīcā – mums stāsta, ka neesam te vienīgie latvieši. Grūti noticēt, jo Latviju taču tik maz zina. Tomēr tā izrādījās taisnība – tur bija apmetusies kāda latviete no Lielbritānijas.
Daudz savējo satikām Indijā – valstī, kuru izvēlējāmies kā pēdējo savā ceļojumā, kad uzzinājām, ka pasēs vairs nav vietas vīzām un mums jādodas mājās.
Pasākuma nobeigumam – perfekta valsts, kurā visi ceļojuma laikā iegūtie pieņēmumi un priekšstati apgriezās kājām gaisā. Arī veselība – kā tur nokļuvām, sākās problēmas ar vēderu. Latvieši ieteica, lai pirms ēdienreizēm tukšā dūšā iedzeram rumu. Kļuva labāk.
Mūs mēģināja apzagt – aplenc tevi bariņš bērnu, viens ķer pie rokas, otrs pie pleca, spēj tik sargāt savas somas.
Indijā stopot nemēģinājām, braucām ar lētajiem vilcieniem. Par četriem eiro var dabūt četrpadsmit stundu braucienu ar gultu, gribi vēl lētāk – ņem par diviem eiro, bet visu ceļu jāstāv kājās. Laine parasti gulēja uz augšējā plaukta. Naktī pamostas – uz pretējā sēž trīs veči un viņu vēro. Ja pasažierim pietrūkst vietas, mierīgi var apgulties kādam uz kājām. Tas viņiem skaitās normāli. Arča nelūgto gultas biedru tomēr aizraidīja.
Nekādas privātās telpas – sēžam un rakstām telefonā blogu, viens pārliecas pār plecu un paskatās, tad otrs ielūkojas, trešais iesaka, kur komatu ielikt. Vispār jau ļoti laipni un draudzīgi ļaudis – ved klāt savus bērnus un rāda uz mums – re, kur baltais cilvēks. Uz kuru paskaties, tas pasveicina. Mašīnas pat stājās, jo visi grib ar mums fotografēties. Ar laiku tas, protams, nogurdina.
Savu zvaigžņu stundu piedzīvojām zooloģiskajā dārzā, kur izkonkurējām pat balto Bengālijas tīģeri – visi skrēja pie mums bildēties. Jutāmies novērtēti kā retums.
• Līdzīgs ūdenskliņģerim.
• Roho – spāņu valodā nozīmē sarkans.
• Brīvprātīgo organizācijas “Couchsurfing” dalībnieki, kas bez atlīdzības uzņem pie sevis mājās ceļotājus, iepazīstina viņus ar apkārtni, kultūru, tradīcijām u. c.
Uzziņa
Ceļotāji:
Laine Pērse, 27 gadi, diplomēta angļu valodas skolotāja un organizācijas vadības maģistre.
Arturs Driņins, 26 gadi, pavārs.
Apceļotās valstis:
Zviedrija, ASV, Kanāda, Meksika, Beliza, Gvatemala, Elsalvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama, Kolumbija, Ekvadora, Peru, Bolīvija, Čīle, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja, Brazīlija, Itālija, Sanmarīno, Vatikāns, Malta, Maroka, Spānija, Portugāle, Andora, Francija, Monako, Šveice, Lihtenšteina, Austrija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Serbija, Maķedonija, Kosova, Melnkalne, Albānija, Grieķija, Bulgārija, Rumānija, Moldova, Ukraina, Kipra, Gruzija, Armēnija, Turcija, Kirgizstāna, Dienvidkoreja, Japāna, Honkonga, Filipīnas, Singapūra, Malaizija, Taizeme, Laosa, Kambodža, Nepāla, Indija.
Budžets:
plānoti nepilni 10 000 eiro, iztērēti – 13 600.
Bagāža:
divas mugursomas ar apģērbu, apaviem, telti, guļammaisiem un sīkiem sadzīves priekšmetiem, neliela jostas somiņa.
Tehniskās ierīces:
viedtālrunis, fotoaparāts.
Apņemšanās:
trāpīt vasaras laikā, ceļot ar stopiem un nakšņot teltī.
Uzziņa
Ja Laine un Arturs ceļojumā dotos tagad
• Stopotu, bet ar dažiem izņēmumiem. ASV brauktu pa naktīm ar “Megabus” autobusiem, kur laikus iegādātas biļetes maksā tikai dažus dolārus. Līdzīgi rīkotos arī tajās Eiropas valstīs, kur ar stopiem grūtāk pārvietoties, piemēram, Itālijā, Grieķijā. Brauktu ar lētākajiem “Flix” autobusiem. Āzijā tāpat izmantotu lēto sabiedrisko transportu.
• Rūpīgāk izpētītu drošākās nakšņošanas vietas teltī un vairāk parūpētos par tās aizsardzību pret lietu.
• Ceļojumu plānotu ne ilgāk par gadu, lai neiestājas informācijas pārsātinājums.
• Drošības apsvērumu dēļ nedotos uz Meksiku, kad ASV prezidents Donalds Tramps gatavojas būvēt mūri starp abām valstīm.
• Ņemtu līdzi mazāk apģērba, tālrunim iegādātos vairākas liekas baterijas.