0
Ā, gringo atbraukuši!
Meksikā gaidīja pārsteigums – domājām, pietiks ar angļu valodas zināšanām, taču izrādījās, ka šeit visi runā tikai spāniski. Braucām kopā ar šoferīšiem lielus gabalus un sākām mācīties spāņu valodu.
Gadījās arī kuriozi. Ceļojam no vienas apdzīvotas vietas uz otru, un Arturam gribējās uzzināt, kā viņu valodā ir pilsēta. Rāda uz apgaismoto vietu un vaicā – kā to sauc. Šoferis atbild – roho**. Turpmāk, tiklīdz parādījās kāda pilsēta, Arča priecīgs paspīdēja ar savām zināšanām. Tikai apmēram pēc mēneša uzzinājām, ka vārda tulkojums ir “sarkans”. Tagad bija skaidrs, kāpēc meksikāņi izskatījās nedaudz pārsteigti par Artura prieka pilnajiem “roho”! Vispār spāņu valoda nav grūta, kāds mums uzdāvināja vārdnīcu, un piecu mēnešu laikā, kurus pavadījām Latīņamerikā, iemācījāmies jau brīvi sarunāties. Kad esi kaut cik apguvis valodu, sāc sajust atmosfēru, informācijas uzņemšana kļūst tik viegla, ka vārdi paši iekrīt galvā. Izšauj kaut ko spāniski un otram brīnums – kā tu to zināji? A, klausījos un iemācījos!
Tādu cilvēku atvērtību un sirsnību kā Meksikā nepiedzīvojām nevienā citā valstī. Pie sevis mājās paciemoties aicināja pilnīgi svešinieki. Kad palikām nakšņot pie koučserferiem***, bijām tādās ballītēs, kur kā parastie tūristi nekad neietu. Kādā rančo nosvinējām Helovīnus – meksikāņiem tā ir mirušo piemiņas diena, kad aizgājušajiem tiek gatavots ēdiens, bet dzīvie dzer tekilu, dzied, spēlē ģitāru un dejo. Arča pat piedalījās deju konkursā un uzvarēja!
ASV mums visi teica – nebrauciet uz Meksiku, tur jūs var apzagt un pat nogalināt. Nevajag staigāt apkārt ar milzu fotoaparātu, dārgu pulksteni uz rokas un naudas maku, kas rēgojas no kabatas. Mums bija vienkāršs, neuzkrītošs apģērbs, kas ar laiku izskatījās pat nedaudz nošmulēts, parastas mugursomas – nekā kārdinoša, bet vērtīgāko mantu – fotoaparātu – no somas mums izzaga jau ceļojuma sākumā. Valstī nav diez ko draudzīga attieksme pret baltajiem amerikāņiem, tāpēc pirmais, ko pavēstījām, – esam no Eiropas. Ā, gringo, viņi teica – tā meksikāņiem patīk saukt bālģīmjus. Ko sapratām Meksikā un arī visā pārējā ceļojumā – jāatmet stereotipi un jāmetas piedzīvojumā ar smaidu, atvērtu prātu un sirdi.
