Kazu audzēšanas bizness Latvijā uzņem apgriezienus 0
Patlaban Latvijā arvien populārāka kļūst kazu audzēšana, ko nosaka pieprasījuma pieaugums pēc kazas piena un citiem produktiem. Turklāt Latvija ar savu kazu un ganāmpulku daudzumu būtiski atrodas priekšā Igaunijai un Lietuvai, kur attiecīgi ir aptuveni 3000 un 4000 kazu, līdz ar to var Baltijas valstīs diktēt savus nosacījumus, saka Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.
Aptuveni 80% no kazu ganāmpulkiem Latvijā atrodas bioloģiskajās saimniecībās. No aptuveni 2400 Latvijas kazu ganāmpulkiem ekonomiski aktīvas – reģistrētas VID kā nodokļu maksātājas un PVD kā pārtikas ražotājas – ir aptuveni 20 saimniecības. Šķietami pieticīgi, tomēr 80% kazu ganāmpulkos ir viena divas kazas, tās saimnieki audzē savam un ģimenes priekam.
Latvijā ir aptuveni 5000 kazu mātes. Vislielākais ganāmpulks valstī ar 400 kazām atrodas Madonas pusē. Lai gan izaugsme notiek, patlaban gan vēl nemākam novērtēt, ka nozare dzīvo labāk nekā pirms desmit gadiem, atzīst saimniece.
“Ļoti labs atspēriens nozarei bija nesen sāktā piena pieņemšana pārstrādei AS “Cesvaines piens”, kur no kazas piena ražo puscieto sieru. Priecē, ka uzņēmums par kazas pienu maksā vidējo ES cenu – 62 centus par litru piena. Patlaban tieši Cesvainē izveidotās pārstrādes dēļ Vidzemē veido divas saimniecības ar 100 kazu ganāmpulku. Līvānos atrodas uzņēmums, kas no kazas piena gatavo saldējumu. Pienu šim ražotājam var pārdot saldētā veidā. Cena ir vēl augstāka nekā “Cesvaines piena” piedāvātā. Patlaban notiek sarunas, lai arī Kurzemē kāds pārstrādātājs sāktu rūpniecisku kazas piena pārstrādi,” norāda K. Piliena.
Lai kazu ganāmpulks kļūtu par ienesīgu biznesu, ir vajadzīgas 60–70 pienīgas kazu mātes un seši hektāri zemes. Tik lielu kazu ganāmpulku var apkalpot viens cilvēks. Kazas, tāpat kā govis, atrodas valsts pārraudzībā. Labu rezultātu sasniegšanai ir nopietni un profesionāli jādarbojas ar labturības, ģenētikas un barības jautājumiem.
Vienlaikus K.Piliena arī atzīst, ka kazas gaļas ražošana patlaban Latvijā atrodas autiņos. Citās ES dalībvalstīs kazas gaļu pieprasa aizvien vairāk, to patērē Āzijas kontinenta cilvēki. Valmieras pusē atrodas vienīgā gaļas kazu šķirnes saimniecība. Pavisam ar kazas gaļas ražošanu Latvijā nodarbojas piecas saimniecības.
“Latvijas kazkopji patlaban darbojas ar Francijā iegūtu bioproduktu. Latvijas vietējās kazas šķirnes fenotipiskās pazīmes patlaban ir ļoti attālinātas no sākotnējā šķirnes apraksta, tāpēc šķirnes saglabāšanu veic divas saimniecības. 2017.gadā Latvijas vietējās kazas kļuva par modes šķirnes kazām, bija liels pieprasījums pēc vaislas dzīvniekiem, cilvēki saprata, ka mūsu dabas apstākļiem šī šķirne ir vispiemērotākā,” saka K.Piliena.
Tomēr kazas produktu patēriņš augot palēni. “Ražotājiem ir grūti noticēt stabiliem nosacījumiem un peļņas iespējām ilgtermiņā. Patlaban mums sokas labi. Tomēr – cik ilgi? Esam ļoti piesardzīgi, tomēr uz optimisma viļņa,” rezumē biedrības vadītāja.
Vairāk par kazu audzēšanas pieredzi saimniecībā “Lejnieki” lasiet šeit
