Kažociņš: traģēdijas izmeklēšanas komisijas tāme ir izšķērdīga; to pārskatīs 1
Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas izdevumu tāme ir izšķērdīga un tā tiks pārskatīta, šodien preses konferencē teica komisijas vadītājs Jānis Kažociņš.
Tādēļ Kažociņš nolēmis lūgt rīt, 17.decembī, gaidāmajā valdības sēdē vēl nelemt par finansējuma piešķiršanu komisijas darbības nodrošināšanai un atlikt šī jautājuma skatīšanu līdz 7.janvārim.
Viņš atzīmēja, ka pašlaik publiski pieejamā tāme esot veidota sadarbībā ar Valsts kanceleju. Komisijas locekļi pagājušo ceturtdien mēģinājuši uzminēt, kādas vajadzības nepieciešamas, un VK, pamatojoties uz savu pieredzi un zināšanām, tāmi sagatavojusi.
“Šī tāme nav perfekta, un tāpēc es rīt lūgšu Ministru kabinetu nepieņemt gala lēmumu līdz 7.janvārim, kad būs nākamā valdības sēde. Līdz tam laikam mums rūpīgāk jāpārskata tāmes izdevumi, jo tie izskatās izšķērdīgi, un tas nav pieņemami. Otrkārt, sekojot sarunām ar Rīgas pašvaldību, mēs ceram, ka pašvaldība uzņemsies atbildību par pusi no komisijas finansējuma,” norādīja Kažociņš.
Rīgas pašvaldībai iesaistoties finansējuma piešķiršanā, komisija iegūšot vēl lielāku neatkarības līmeni.
Lai arī šī ir sabiedriska komisija, komisijas locekļi uzskata, ka alga tiem pienākas, jo viņi tomēr strādāšot veselu gadu pie ļoti atbildīga darba. “Mēs vispirms runājām par to, ka komisijas locekļiem “uz rokas” vajadzētu būt 1000 latiem, pēc tam mēs domājām, ka patiesībā tas darbs varbūt nebūs tik smags un vajadzētu saņemt honorāru par nostrādātajām dienām vai pusdienām. Tāpēc šīs algas būs samērīgas ar citiem cilvēkiem, kas strādā līdzīgu darbu Valsts kancelejā,” norādīja Kažociņš. Lai arī valdība tiks lūgta nepieņemt lēmumu par tāmi, bijušais Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks teica, ka atalgojumu viņš nav gatavs mainīt.
Pats Kažociņš jau iepriekš paziņojis, ka pametīs patlaban algotos darbus Aizsardzības ministrijā un Ārlietu ministrijā. Šodien viņš skaidroja, ka tas tiek darīts arī tālab, lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem.
Komisijas locekle uzņēmēja Baiba Rubesa, kura ikdienā darbojas bankas “Citadele” padomē, uzskata, ka interešu konflikts viņai nevarētu rasties, bet tas vēl tikšot pētīts.
Cita komisijas locekle un pašreizējā “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Inese Voika savukārt norādīja, ka viņa par darbu “Delnā” algu nesaņemot.
Komisija jau šodien pabijusi Zolitūdē un apskatījusi sagruvušo lielveikalu. Komisija piekrīt, ka tās izveidošanas process ir bijis ļoti sasteigts un tas nevairojot uzticību komisijai. Tomēr Kažociņš domā, ka lielajam ātrumam bijuši objektīvi iemesli.
Kā informēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota, komisija vērsusies Valsts kancelejā ar finansējuma pieprasījumu, kas nepieciešams komisijas darba nodrošināšanai. Šādu kārtību finansējuma pieprasīšanai paredz Ministru kabinetā atbalstītais rīkojums par komisijas izveidi.
11.decembrī komisija Valsts kancelejā iesniedza sarakstu ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu komisijas darba nodrošināšanai, tostarp norādīja uz nepieciešamību pēc darba telpām, protokolēšanas nodrošināšanas, transporta, tehniskā atbalsta nodrošinājuma u.c. Komisijas darba nodrošināšanai tika pieprasīts atalgojums papildu darbiniekiem – administratoram un protokolētājam – no Valsts kancelejas resursiem, kā arī neatkarīgam preses sekretāram un neatkarīgiem juristiem ar specializāciju civillietās un administratīvajās lietās.
Komisija norādīja arī atalgojumu, taču Ministru prezidents šādu apmēru neatbalstīja un aicināja samazināt, piemēram, 991,95 lati komisijas priekšsēdētājam un 788,78 lati – komisijas locekļiem.
Kā informēja Znotiņa-Znota, netika atbalstīts komisijas pieprasījums arī turpmāk, pēc darba sākšanas, izmantot Valsts kancelejas resursus, jo, ja sabiedriskā komisija pieprasījusi papildus trīs speciālistu štata vietas, tad tai ir jāspēj pašai gan protokolēt sanāksmes, gan nodrošināt administratora funkcijas, nepiesaistot Valsts kancelejas resursus.
Valsts kanceleja nodrošina tehniskā atbalsta funkciju komisijai attiecībā uz dokumentu apriti, kā arī tehnisko atbalstu izmaksu tāmes sagatavošanai atbilstoši komisijas pieprasījumam. Valsts kanceleja ir piekritusi nodrošināt nepieciešamo tehnisko atbalstu, piemēram, protokolēšanu komisijai līdz jaunā gada sākumam, kad neatkarīgā sabiedriskā komisija sāks darbu. Savukārt pēc jaunā gada Valsts kanceleja nodrošinās tehnisko atbalstu informācijas tehnoloģiju un atsevišķiem citiem pakalpojumiem, neprasot par to papildu finansējumu.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem atzina, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas sabiedriskās komisijas sākotnēji pieprasītais atalgojums bija ievērojami lielāks un pēc sarunām ar Valsts kanceleju tas tika samazināts.
Premjers skaidroja, ka pieprasītais atalgojums samazināts, piemērojot principu, ka komisijas priekšsēdētāji saņem atalgojumu, kas pielīdzināts Ministru prezidenta biroja vadītāja atalgojumam, bet komisijas locekļi – atlīdzību, kas pielīdzināta premjera padomnieku atalgojumam.
Valdības vadītājs arī uzsvēra, ka jautājums par atlīdzību komisijas locekļiem saistīts ar to, kas no šīs komisijas tiek gaidīts. “Komisija, kas sanāk reizi mēnesī, pasēž un pēc tam atkal izklīst, vai komisija, kas nopietni strādā un dziļi šos cēloņus analizē un sagatavo kvalitatīvus priekšlikumus,” skaidroja Dombrovskis.
Viņš uzskata, ka ir jāvirzās uz komisiju, kas nopietni strādā un kuras darbam ir arī rezultāts.
Kā ziņots, komisijas darba nodrošināšanai prasīti vairāk nekā 150 000 latu.
Atalgojumu par darbu komisijā saņems četri tās locekļi un trīs palīgi. Kā norādīja Kažociņš, lai varētu pilnībā nodoties darbam komisijā, viņš pametīs patlaban algotos darbus Aizsardzības ministrijā un Ārlietu ministrijā.
Kažociņš cer, ka pusi nepieciešamo līdzekļu piešķirs Rīgas dome.
Saskaņā ar valdībā iesniegto tāmi 8495 lati nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darba sākšanu, un šo naudu plānots izlietot materiāltehniskajam nodrošinājumam, transporta izdevumu segšanai, kā arī sanāksmju audio-video ierakstu nodrošināšanai.
Savukārt 205 482 eiro jeb 143 837 lati nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darbību un tās funkciju kvalitatīvu un operatīvu izpildi.
Saskaņā ar tāmi 104 186 eiro (72 930 latu) nepieciešami atlīdzībai komisijas locekļiem, savukārt vēl 61 400 eiro (42 980 latu) atlīdzībai pieaicinātiem speciālistiem. Tikmēr septiņu darba vietu izveidei un uzturēšanai paredzēts tērēt 4025 latus, bet ekspertu piesaistīšanai – 3540 latu.
Komisijai arī paredzēts iegādāties trīs portatīvos datorus ar programmatūru kopumā par 3000 latu, projektoru 400 latu vērtībā, rūteri par 150 latiem, papīra smalcinātāju par 900 latiem, izstrādāt mājaslapu par 1000 latiem. Multifunkcionālājai drukai paredzēts izlietot 600 latu, kā arī toneru komplektam krāsainai drukai – 250 latu, bet melnam tonerim drukai – 270 latu.
Komisijai vēl paredzēts apmaksāt telefona sakaru pakalpojumus 540 latu apmērā, tāpat paredzēts iegādāties piecus mobilos telefonus 90 latu vērtībā katru, bet internets birojam kopumā izmaksās 226,08 latus. Vēl 5460 latu kopumā paredzēti automašīnas nomai, bet 2229,96 lati – degvielai.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošana
