Kažociņš: Specdienesti šobrīd daudz nopietnāk vērtē jautājumus par pielaižu izsniegšanu 0
Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka amatpersonas kļuvušas neuzticamas, taču specdienesti daudz nopietnāk vērtē jautājumus par valsts noslēpuma pielaižu izsniegšanu, šodien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš.
“Es neteiktu, ka amatpersonas ir neuzticamas vai sabojājušās. Es domāju, ka nopietnāk uzmanību pievērš jautājumam par pielaužu izsniegšanu. Attieksme ir mainījusies, un jau manā laikā sākās tas, ka diviem Saeimas deputātiem netika izsniegtas pielaides,” norādīja Kažociņš.
Ja SAB konstatēja, ka deputātam varētu būtu problēmas ar pielaides iegūšanu, Kažociņš, savulaik vadot SAB, uzskatīja, ka ir godīgi konkrētam cilvēkam pateikt, lai viņš neiet strādāt uz atbilstošu parlamenta komisiju, kuras darbā jāizmanto valsts noslēpums.
“Kādreiz cilvēkiem vieglāk bija runāt par šiem jautājumiem un izskaidrot situāciju. Ja kādam tiek liegta pielaide, tad ir nepatīkami, taču ērtāk ir izvairīties no sarežģījumu veidošanās,” uzsvēra Kažociņš.
Kažociņš atgādināja, ka SAB ārkārtīgi maz pieņēmis lēmumus par pielaides neizsniegšanu.
Jau ziņots, ka pērn SAB sagatavoja un izsniedza 837 speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu. SAB ir atteicis izsniegt pieeju valsts noslēpumam 52 gadījumos, tajā skaitā izskatot Drošības policijas un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pieņemtos un birojam pārsūdzētos lēmumus. Pēdējos gados atteikumu skaits pakāpeniski pieaug. Galvenais šis tendences iemesls ir valsts drošības iestāžu īstenotie uzlabojumi, pilnveidojot pārbaudes procesu un ieviešot jaunas metodes, teikts SAB pārskatā.
[wrapintext][/wrapintext]
Likumā ir teikts, ka pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Kažociņš uzsvēra, ka būtiskākais šajā teikumā ir vārds “fakti” un viņa pieredze liecina, ka amatpersonas pārsvarā zinot iemeslus, kāpēc pielaide atteikta, taču ar tiem publiski nedalās.
“Neviens publiski neteiks, ka specdienesti zina, kas izdarīts iepriekš,” uzsvēra Kažociņš.
Bijušais SAB direktors arī norādīja, ka pielaide ir valsts sniegta privilēģija un slepenas informācijas nozaudēšana vai izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts interesēm. Turklāt, ja kādu neapmierina SAB lēmums par pielaides neizsniegšanu, tad SAB lēmumu var pārsūdzēt citai neatkarīgai amatpersonai – ģenerālprokuroram.
Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.
Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai. Tā tas bija arī iepriekšējās tieslietu ministres Baibas Brokas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) gadījumā.
Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās.
Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai – ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai – ar trešās kategorijas speciālo atļauju.
Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB, bet otrās un trešās kategorijas atļaujas izsniedz Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Specdienesti pārbaudāmajām amatpersonām nav tiesīgi atklāt faktus, kas konstatēti pārbaudē un ir par iemeslu pielaides atteikšanai.
