Kažociņš: Rietumu pasaulē saasināsies jautājums par brīvības upurēšanu drošības dēļ 8
Rietumu pasaulē arvien biežāk parādīsies jautājumus par to, cik daudz sabiedrība ir gatava upurēt savu personīgo brīvību drošības dēļ, komentējot šorīt Briselē notikušos teroraktus, aģentūrai LETA teica bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks, pašreizējais Valsts prezidenta padomnieks Jānis Kažociņš.
Viņš skaidroja, ka terorisms bijusi parādība, kas piedzīvota Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām. Šobrīd, skatoties neilgā laika posmā, rietumvalstis iedomājas, ka tas skar vairāk nekā citas paaudzes, lai arī tā patiesībā nemaz nav. “Pret terorismu ir ļoti grūti cīnīties, jo princips ir nogalināt vienu, bet iebiedēt miljonu. To mēs šeit redzam – patiesais upuru skaits, lai arī izklausās cietsirdīgi, ir relatīvi zems, ņemot vērā, cik mirst uz Latvijas ceļiem, tomēr politiskais iespaids un iespaids uz individuāliem cilvēkiem ir daudz nopietnāks,” uzsvēra bijušais SAB direktors.
Kas attiecas uz aizsardzību pret terorismu, drošības iestādēm vienmēr vajadzētu būt veiksmīgām, lai gan teroristiem atliek tikai pāris reizes būt sekmīgiem, taču viņu darbības rezultāts ir šausmīgs. “Protams, mēs arī domājam, cik tālu esam ar mieru upurēt savu personīgo brīvību drošības dēļ, un tas ir jautājums, kas Rietumu pasaulē arvien vairāk parādīsies,” uzsvēra Kažociņš.
Viņš norādīja, ka jautājums par bēgļiem ir cieši saistīts ar teroristu uzbrukumiem. “Būsim atklāti, tas ir tieši teroristu mērķis, lai polarizētu sabiedrību. Viņi vēlas sabiedrību polarizēt tā, lai rodas vairāk niknuma, lielāks naids vienai sabiedrības daļai pret otru, un tas naids pievelk tos cilvēkus, kas ir mazliet nestabili, teroristu organizācijām. Viens upuris var piesaistīt dažus citus kaujiniekus, tāpēc mums racionāli domājošiem cilvēkiem pret to ir jācīnās,” norādīja Valsts prezidenta padomnieks.
Kažociņš skaidroja, ka mūsdienās pašnāvnieki uzbrucēji ir vēl nopietnāks apdraudējums un pret tādiem ir vēl grūtāk cīnīties, lai gan viņu aizturēšanā ir iespējams izmantot tehnoloģiskus risinājumus.
“Nav tā, ka viens risinājums der visam. Ir jāsaprot, ka dzīve ir bīstama lieta, tādēļ diez vai no terorisma varēsim attīrīties tuvākajā laikā. Paldies Dievam, Latvijā šādi apdraudējumi nav bijuši, un ir svarīgi, lai cilvēki saprot, ka arī šobrīd mūsu valsts drošības iestādes seko visam līdzi un ir ciešos kontaktos ar saviem kolēģiem, tajā skaitā Beļģijā. Latvijā nav paaugstināta terorisma draudu, bet tas nenozīmē, ka pēkšņi kaut kas varētu notikt un mums pievērš uzmanību, tāpēc mums arī jādara viss iespējamais, lai stiprinātu savu drošību,” uzsvēra Kažociņš.
Jau vēstīts, ka sprādzienos, kas otrdien notika Briseles lidostā un Beļģijas galvaspilsētas metro sistēmā, nogalināti vismaz 26 cilvēki, bet 136 guvuši ievainojumus, pavēstīja veselības ministre Magī de Bloka.
Divi sprādzieni Zaventemas lidostā, no kuriem vismaz vienu sarīkoja terorists pašnāvnieks, gandrīz vienlaicīgi notika ap plkst.8 (plkst.9 pēc Latvijas laika).
Aptuveni stundu vēlāk tika saņemtas ziņas par sprādzienu Briseles Mālbēkas metro stacijā, kas atrodas netālu no Eiropas Savienības institūcijām.
Kā pavēstīja de Bloka, sprādzienā Zaventemā nogalināti vismaz 11 cilvēki, bet 81 guvis ievainojumus. No viņiem 31 cietis smagi.
Iepriekš mediji ziņoja par vismaz 13 nogalinātajiem lidostā.
