Kažociņa padoms Ušakovam: “Ja esi bedrē, beidz rakt.” 7
“Viena no mūsu – Rietumu un arī Latvijas – lielākajām kļūdām, saskaroties ar Krievijas tā sauktā hibrīdkara mēģinājumiem, ir tā, ka mēs esam nogaidoši un reaģējoši,” uzskata kādreizējais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, tagad Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.
“Tas nozīmē, ka iniciatīva visu laiku ir viņu pusē, un mums tas ir pārsteigums. Tas nekam neder! Mums jāsāk izmantot tās spējas, kas mums ir. Angļu publicists Edvards Lūkass ļoti labi uzrakstījis: ja krievi taisa pēkšņus (angliski “snap”) militārus vingrinājumus, mums vajag “snap” – finansiālus vingrinājumus. Piemēram, slēgt Rietumos banku kontus tiem cilvēkiem, kuri pieņem lēmumus Kremlī. Viņiem un pietuvinātajiem starpniekiem pieder lielas naudas Rietumu bankās, ieguldījumos, piemēram, Londonā.”
Pirms sarunas “LA” redakcijā “LA” lasītājiem bija iespēja iesūtīt jautājumus Jānim Kažociņam. Viens no tiem ir: “Savulaik teicāt, ka “Saskaņai” vajadzētu būt valdībā; vai joprojām tā uzskatāt?”
J. Kažociņš, analizējot, kā situācija ir attīstījusies, uzsvēra: “Krievijas Federācija arvien vairāk cenšas visādos veidos realizēt savus ārpolitikas mērķus. Viens no veidiem ir izmantot diasporu, ko mēs saucam par “tautiešiem”. To dara kā Latvijā, tā Igaunijā, kā arī visā Eiropā un ne tikai Eiropā.
Pēc Krimas un Donbasa gadījumiem vispār saasinājums starp Krievijas Federāciju un Rietumiem ir daudz nopietnāks nekā agrāk. Tāpēc jāsagatavojas, ka tā sauktā hibrīdkara elementi var tikt izmantoti pret mums. Viens no elementiem ir “tautieši”. Tāpēc sabiedrības saliedētība kļūst arvien nopietnāks jautājums. Valstij būtu jādomā ne vien par to, kā saliedēt dažādas kopienas, bet arī rast vienojošo. Galvenais, kas vieno, ir tas, ka 98% no dažādu kopienu iedzīvotājiem nevēlas Latvijā redzēt tādus notikumus kā Donbasā.
Par “Saskaņu”. Pagriezīsim “pulksteni” atpakaļ uz 2008. gadu, kad Valdis Dombrovskis veidoja valdību un Latvijai bija priekšā lieli izaicinājumi. Tajā laikā “Saskaņa” nebija lielākā frakcija Saeimā. Ja toreiz būtu atrasts veids, kā “Saskaņu” ņemt valdībā, tad partijai nāktos skaidrot saviem vēlētājiem, kāpēc ekonomikas stabilizēšanai jāievieš ārkārtīgi sāpīgi pasākumi. Līdz ar to saskaņieši vēlētāju acīs vairs nebūtu labie politiķi baltā zirgā, bet parasta politiska partija ar saviem plusiem un mīnusiem.
Tagadējais Rīgas mērs ir populārākais, kāds ir bijis kopš neatkarības atjaunošanas. Kāpēc? Tas ir jautājums, uz ko jāatbild žurnālistiem: kā saskaņieši veido savu popularitāti? Viņi atraduši brīvu vietu Latvijas politikā un cenšas to aizpildīt. “Saskaņa” kā sociāldemokrātiska partija lēnām iegūst atbalstu arī no latviešu vēlētājiem.”
Atbildot uz jautājumu, kā vērtē skandalozo Ušakova karikatūru, J. Kažociņš teica: “Labākais padoms – ja esi bedrē, beidz rakt. Diemžēl Ušakova kungs to laikam nebija īsti sapratis. Domāju, šī karikatūra viņam latviešu vēlētāju acīs ir nodarījusi lielu ļaunumu. Mēģināt iztaisīt joku no okupācijas bija kļūda, un to viņš arī labi saprata.”
Visu interviju lasiet 12. maija “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.
