Kazāks: Latvija dara visu, lai izvairītos no “pelēkā saraksta” scenārija 1
Latvija dara visu iespējamo, lai izvairītos no negatīvā scenārija, kad Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force – FATF) februārī Latviju iekļautu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Pārmaiņas ne tikai jāīsteno, bet arī par tām jāstāsta
“Pašreiz Latvija dara ļoti pareizi, koncentrējoties uz pirmo scenāriju jeb to, lai mūs šajā sarakstā neiekļauj. Latvija dara visu iespējamo, lai negatīvo scenāriju noņemtu no dienaskārtības. Tas nozīmē ne tikai īstenot pārmaiņas, bet sadarbības partneriem to arī ļoti skaidrā veidā izstāstīt. Tas ir ļoti svarīgi,” sacīja Kazāks.
Vienlaikus viņš atzina, ja Latviju “pelēkajā sarakstā” tomēr iekļauj, finanšu sektora spēja balstīt ekonomiku caur kreditēšanu būs vāja.
“Finanšu sektors nebūs pietiekami spējīgs stiprināt Latvijas ekonomiku,” uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.
Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā ir izdarīts milzīgs darbs attiecībā uz likumdošanu. Tiesību aktu izmaiņas ir ļoti plašas, un reti kura valsts var samēroties ar kaut ko līdzīgu.
Naudas izcelsme svarīga ne tikai finanšu sektorā
“Pieņemt likumus ir ļoti labi, bet jautājums ir par to, kā mēs šos likumus īstenojam. Tā ir ļoti svarīga lieta. Turklāt tas neattiecas tikai uz finanšu sektoru, bet uz visu ekonomiku kopumā. Finanšu sektors šajā gadījumā vienkārši ir izbīdīts priekšplānā. Taču tāpat tas attiecas uz ļoti daudziem sektoriem – uz notāriem, uz nekustamo īpašumu tirgotājiem utt. Naudas izcelsme ir ļoti svarīgs jautājums,” pauda Kazāks.
Viņš arī norādīja, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju jautājums par Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”) un ar viņu saistītajām struktūrām ir kā labs indikators, kas parāda, cik spējīga Latvija kā valsts un tās institūcijas ir šādu problēmu risināšanā.
“Redzējām zibenīgu un enerģisku valdības rīcību, kas ļāva īsā laikā panākt Ventspils brīvostas izslēgšanu no OFAC sankciju saraksta,” sacīja Kazāks.
Ikdienas higiēna
“Vienlaikus ir jāsaprot, ka ne ar “Moneyval” vērtējumu tagad, ne ar FATF vērtējumu februārī par to, vai Latviju iekļaut vai neiekļaut “pelēkajā sarakstā”, jau nekas nebeigsies.
Naudas atmazgāšanas problēmas ir ikdienas higiēnas jautājums.
Tās nekur nepazudīs, un šie vērtējumi ir tikai starpposmi,” pauda centrālās bankas vadītājs, piebilstot, ka tas arī netiek darīts kādam citam, bet gan mums pašiem.
“Mēs to darām paši sev, jo Latvijas ekonomikai visas šīs problēmas ir kā enkurs pie peldētāja kājas. Mums pašiem būs labāk, ja mēs šīs lietas iemācīsimies atrisināt, riskus vadīt un neizdarīt tādas kļūdas, kādas tika pieļautas iepriekšējos gados.
Ja mēs gribam, lai Latvijas ekonomika aug, tad mums no riskiem attiecībā uz naudas atmazgāšanu, sankciju ievērošanu, korupciju vienkārši ir jātiek vaļā,” sacīja Kazāks.
Naudas atmazgāšana ir globāla problēma
Tāpat viņš noraidīja pieņēmumu, ka pēdējā laika skandāli par naudas atmazgāšanu Latvijā, Igaunijā un Skandināvijā liecinātu, ka šajā reģionā valda īpašas problēmas.
Tas nav tikai Latvijai, Baltijai un Skandināvijai raksturīgs jautājums, gluži vienkārši mūsu reģions šim procesam iet cauri kā viens no pirmajiem, bet tas pats gaida arī citus reģionus.
“Tā kā naudas atmazgāšana ir globāla problēma, ir nepieciešami arī globāli risinājumi. Tikai nacionālā līmenī to atrisināt nevar, citādi naudas atmazgātāji vienkārši pārceļas uz citurieni. Tādēļ es ļoti atbalstu šo sešu valstu, tostarp Latvijas iniciatīvu skatīties uz naudas atmazgāšanas problēmām reģionāli un izveidot institūciju, kura uz to visu skatās eirozonas un Eiropas Savienības līmenī.
Ja tā ir globāla problēma, tad lokāli atrisināt to nav iespējams,” sacīja Kazāks.
Uzziņa:
Latvijai ir piemērots Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas “Moneyval” pastiprinātas uzraudzības režīms. Strasbūrā decembrī “Moneyval” plenārsēdē skatīja arī Latvijas iesniegto progresa ziņojumu par piektās kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi.
Februārī Parīzē notiks pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF, kuras asociētais biedrs ir “Moneyval”, plenārsesija, kurā varētu pieņemt lēmumu par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”.
Pašlaik FATF “pelēkajā sarakstā” ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas – Islande.
