Kazaku vienības pilda Kremļa uzdevumu Krimas pārņemšanā 20
Savulaik kazaku vienības pārraudzīja Krievijas impērijas robežas valsts dienvidos un dedzīgi aizstāvēja monarhiju pilsoņu karā pēc boļševiku apvērsuma. Par sīvo pretošanos sarkanajai armijai kazaki tika masveidā represēti, taču kazaku organizācijas un tradīcijas tika atjaunotas pēc Padomijas sabrukuma. 2011. gadā Krievijas toreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs svinīgā ceremonijā Kremļa Georgija zālē pasniedza vēsturiskos karogus kazaku organizācijām. Tā saucamās pašaizsardzības vienības, kas saskaņā ar Kremļa plānu tagad pārņem kontroli Krimā, veido kazaku grupējumi no Krasnodaras novada, Rostovas apgabala, Stavropoles novada un citiem Krievijas dienvidu apgabaliem saziņā ar Krievijas Melnās jūras flotes štābu Sevastopolē un bruņoto spēku vadību.
Ko nevar policisti, var kazaki
Pirms gada Krasnodaras novada tiesībsargāšanas iestāžu vadītāju apspriedē gubernators Aleksandrs Tkačovs aicināja vietējos kazakus kontrolēt migrantu plūsmu no Ziemeļkaukāza. Netieši atgādinot par kazaku lomu impērijas robežu sardzē, gubernators Tkačovs policijas vadības apspriedē paziņoja, ka “mums jāveic stingri pasākumi (pret migrantiem no Kaukāza), jāievieš kārtība un jāpārbauda dokumenti”. “To, ko nevar paveikt policija, var paveikt kazaki,” uzsvēra Tkačovs, raksta avīze “The Moscow Times”. Gubernatora administrācijas pārstāvis izteicies, ka tiks veidota kārtības sargu vienība, kurā būs aptuveni tūkstotis kazaku, kas būšot neapbruņoti. Kazaku vienības virsniekiem paredzēta 25 000 rubļu (600 eiro) mēnešalga, bet kopējais finansējums būšot 650 miljoni rubļu gadā, atzīmē laikraksts “MT”. Tkačovs uzskata Ziemeļkaukāza apgabalus par ārzemju teritorijām un aicina no tām aizstāvēties, izmantojot nelegālas bruņotas vienības, ziņo mediju grupa “RBK”. Krievijas iekšlietu ministra vietnieks Sergejs Gerasimovs atbalstījis Tkačova ierosinājumu, ziņo interneta portāls “Lenta.ru”.
“Šī zeme (Ziemeļkaukāzs. – V.B.) būtībā nepiederēja Krievijas impērijai, tā piederēja vietējām tautām, čerkesiem,” paziņojis Tkačovs. “Pēc tam tā nokļuva Turcijas ietekmē un imperatore Katrīna II bija spiesta vienoties par kompromisu ar Zaporožjes kazakiem – neatkarīgiem un strādīgiem ļaudīm, kas ir mūsu senči, jo mūsos tek viņu asinis. Tieši no viņiem nāk sauklis “Par caru, par ticību, par dzimteni”. Kad atskanēja kara taure, viņi stājās ierindā, kāpa zirgos un devās tālos karagājienos. Pēteris I apguva Eiropas plašumus, bet Katrīna II ar kazaku palīdzību – Krievijas dienvidus,” teica Tkačovs.
Pēc Kremļa pavēles uz Krimu
Krievu sociologs Maksims Ševčenko intervijā “MT” kategoriski iebilst, ka Zaporožjes kazaku vidū būtu radies sauklis “par caru un ticību”, jo Zaporožjes kazaki karoja arī ar Maskavas cariem un tika varmācīgi pārvietoti uz Kubaņas stepēm. Kazaku vienības Ziemeļkaukāzā tika izmantotas vietējo iedzīvotāju čerkesu iznīcināšanai un karadarbībā pret Turciju. Tiek atjaunotas Krievijas impērijas tradīcijas, kad kazaki bija atsevišķs slānis, kam bija piešķirta zeme, atbrīvojums no daudziem nodokļiem un tiesības nēsāt ieročus. Par to kazaku jātniekiem pēc cara pavēles bija jāpiedalās karos vai soda operācijās pret Krievijas impērijas dumpīgajām tautām. Savulaik kazaku pletnes un zobenus uz savas ādas izjuta latviešu revolucionāri 1905. gadā. Ševčenko uzskata, ka kazaku militarizēto vienību izmantošana mūsdienās Krimā, vēršoties pret tur dzīvojošajiem ukraiņiem un pussalas pamatiedzīvotājiem tatāriem, ir nepieņemams pagātnes koloniālās ekspansijas piemērs, kas saasina vēsturiskos konfliktus starp Krieviju un Ziemeļkaukāza tautām. Vēl pirms konflikta saasināšanās Krimā Ševčenko brīdināja, ka bruņotu vienību veidošana pēc etniskā principa ir ļoti bīstama, jo līdz ar kazakiem savas bruņotās vienības var izveidot čerkesi, karačaji, kumiki, nogaji un citas kaukāziešu tautas, un tas vairotu jau tā bīstamo etnisko spriedzi Ziemeļkaukāzā.
Soču olimpiādes laikā kazaku patruļa iekaustīja prezidenta Putina nīstās popgrupas “Pussy Riot” dalībnieces, bet jau drīz Kremlis uzticēja kazaku vienībām daudz nopietnāku uzdevumu. Pēc Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča režīma gāšanas un viņa bēgšanas no valsts kazaku vienībām no Krievijas dienvidu apgabaliem tika dots uzdevums pārņemt stratēģiski svarīgus atbalsta punktus Krimā un bloķēt Ukrainas bruņoto spēku garnizonus Krimā. Kazakiem tika izsniegts moderns bruņojums un uniformas bez pazīšanas zīmēm, nodēvējot viņus par “vietējo iedzīvotāju pašaizsardzības vienībām”, kas darbojas saziņā ar Krievijas Melnās jūras flotes štābu Sevastopolē.
