Protesti pret gāzes cenu kāpumu izvēršas politiskās prasībās: Kazahstānas valdība atkāpjas 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
2. janvārī vairākās Kazahstānas pilsētās sākās protesti pret gāzes cenu kāpumu, kuru dalībnieki pieprasīja bijušā Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva aiziešanu no politikas, kā arī izvirzīja politiskas prasības, tostarp par tautas labklājības līmeņa celšanu un valdības atkāpšanos. Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs ir pieņēmis valdības atkāpšanos un uz laiku uzdevis premjerministra pienākumu pildīšanu Alihanam Smailovam, kurš bija pirmais vicepremjers demisionējušajā valdībā. Prezidents Tokajevs televīzijas uzrunā brīdinājis, ka uz masu protestiem varasiestādes reaģēs “maksimāli stingri”. “Man kā prezidentam jāsargā mūsu pilsoņu drošība un miers un jārūpējas par Kazahstānas nedalāmību,” krievu valodā uzstājoties televīzijā, uzsvēra Tokajevs. Viņš arī pavēstīja, ka pārņēmis Drošības padomes priekšsēdētāja amatu, kuru līdz šim ieņēma bijušais prezidents Nursultans Nazarbajevs.
Prezidents arī informēja, ka masu nekārtībās, kas turpinās visā valstī, ir bojāgājušie un ievainotie.
Prezidents ievieš ārkārtas stāvokli
Tūkstošiem protestētāju trešdien ielauzās Almati pilsētas administrācijas ēkā un valsts prezidenta rezidencē, kuras pēc tam aizdegušās. Sadursmēs ar protestētājiem policisti pielietoja trokšņa granātas un asaru gāzi.
Protestētāji ielauzušies arī Aktobes un Kostanajas pilsētu administrācijas ēkās, kuru tuvumā policisti bija izvietojuši nožogojumu, taču demonstrantiem izdevās to pārraut un piekļūt ēkām. Līdzīgas ainas bija vērojamas arī pie Petropavlovskas un Pavlodaras pilsētu administrācijām.
Prezidents paziņojis par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu galvaspilsētā Nursultanā, Almati pilsētā un Manghistau apgabalā, kas būs spēkā līdz 19. janvārim. Kad protesti sāka pārņemt arī citus reģionus, policija pastiprināja drošības pasākumus un izsludināja komandantstundu.
Protesti izcēlās Žanaozenā, Manghistau apgabalā valsts rietumos, kur 2011. gadā notika kopš neatkarības iegūšanas 1991. gadā asiņainākie nemieri. Pirms desmit gadiem policijai Žanaozenā izklīdinot protestētājus, kas pieprasīja algu paaugstināšanu un darba apstākļu uzlabošanu naftas ieguvē, tika nogalināti vismaz 14 streikotāji. Tokajevs stājās prezidenta amatā 2019. gadā, nomainot Nursultanu Nazarbajevu. Taču 81 gadu vecais Nazarbajevs joprojām saglabā ietekmi politikā. Viņam piešķirts “tautas līdera” tituls, kas dod viņam unikālas privilēģijas politikas veidošanā, kā arī tiesisko imunitāti.
Varas iestādes bloķē interneta sakarus
Protestiem pāraugot sadursmēs ar policiju, varas iestādes sāka bloķēt interneta sakarus. Kazahstānas interneta mājaslapas, tostarp daudzu mediju vietnes, kopš trešdienas kļuvušas nepieejamas ārpus valsts robežām, valsts iedzīvotāji arī ziņo par problēmām ar sakariem. Kazahi, kas atrodas ārvalstīs, ziņo, ka var ar grūtībām sazināties pa tālruni vai ziņojumapmaiņas platformām ar saviem radiniekiem galvaspilsētā Nursultanā un valsts lielākajā pilsētā Almati, kur atslēgts internets un telefonsakari. Almati un vairākos galvaspilsētas Nursultanas rajonos nedarbojās lietotnes “WhatsApp” un “Telegram”. Grupa “NetBlocks”, kas novēro interneta sakaru pārtraukumus pasaulē, ziņo, ka internets atslēgts visā Kazahstānā.
Valdība ievieš cenu regulējumu
Cenšoties mazināt iedzīvotāju protestus, prezidents Tokajevs izdevis rīkojumu ieviest valstisku cenu regulējumu sociāli svarīgām precēm, kā arī benzīnam un dīzeļdegvielai. Pēc sanāksmes par sociāli ekonomisko situāciju valstī prezidents devis rīkojumus uz 180 dienām ieviest valstisku cenu regulējumu sašķidrinātai gāzei, benzīnam un dīzeļdegvielai, kā arī daļai pārtikas produktu. “Lēmumus pieņems reģionu akimi, ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju konkrētajā reģionā,” teikts prezidenta kancelejas paziņojumā. Valsts vadītājs arī licis izstrādāt likumu “Par fizisko personu bankrotu”, kā arī izskatīt jautājumu par moratorija ieviešanu uz 180 dienām komunālo tarifu celšanai iedzīvotājiem un mājokļa īres maksas subsidēšanu sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.
Valdības komisijas locekļi tikušies ar aktīvistu pārstāvjiem Aktau pilsētā un vienojušies par cenas samazināšanu sašķidrinātajai gāzei, kuras cena kopš gadumijas pieaugusi no 60 līdz 120 tengēm par litru. Puses vienojušās visus radušos jautājumus risināt dialoga ceļā pastāvošo likumu ietvaros.
Krievija brīdina pret ārēju iejaukšanos
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Kazahstāna spēj pati atrisināt savas problēmas, un ir svarīgi, lai neviens no ārpuses neiejauktos tās iekšējās lietās. Peskovs pavēstīja, ka Kazahstāna neesot pieprasījusi palīdzību no Krievijas, lai tiktu galā ar protestiem, kurus izprovocēja gāzes cenu kāpums un kas noveduši pie valdības demisijas.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka uzmanīgi seko situācijai Kazahstānā un rēķinās ar to, ka situācija drīz normalizēsies. Kā ziņo daži Krievijas mediji, Kazahstānā esot ieradusies Krievijas izlūkdienesta īpašā vienība, lai vajadzības gadījumā palīdzētu evakuēt Kazahstānas vadītājus un viņu ģimenes, kā arī Federālā drošības dienesta “konsultanti” protestu apspiešanā.
Vakar protestētāji sagrābuši Almati lidostu, kas pārtraukusi savu darbību, ziņo tīmekļa izdevums ”Orda.kz”.
