Kazahstānā uzbrūk islāmistu kaujinieki 1
Kazahstānā ieviests paaugstinātas trauksmes stāvoklis pēc islāmistu kaujinieku uzbrukuma militāram objektam un diviem ieroču veikaliem Aktebes pilsētā valsts ziemeļaustrumos.
Uzbrukums Krievijas pierobežā
Drošības spēku un islāmistu kaujinieku apšaudē nedēļas nogalē, pēc ziņām no dažādiem avotiem, nogalināti 17 cilvēki, tostarp 11 uzbrucēji, un vairāki desmiti ievainoti, paziņojis Kazahstānas Iekšlietu ministrijas pārstāvis. Pēc viņa teiktā, uzbrukumi notikuši diviem ieroču veikaliem dažādās pilsētās vietās un Nacionālās gvardes bāzei. Uzbrucēji esot “radikālo netradicionālo reliģisko strāvojumu” piekritēji, kā Kazahstānas varas iestādes apzīmē islāmistu ekstrēmistus, ziņo aģentūra “Interfax”. Atbildību par uzbrukumu uzņēmies grupējums “Kazahstānas atbrīvošanas armija”, ziņo raidorganizācija “Radio Brīvība”. “Kazahstānas atbrīvošanas armijas” paziņojumā, kas ievietots tīmekļa vietnē, teikts, ka tā bijusi “pirmā kauja, ko sākuši Kazahstānas demokrātiskas attīstības piekritēji pret Nazarbajeva kliķes diktatūru”, ziņo vietējā radiostacija “Azatik”. Aktebes iedzīvotājiem pretterorisma operācijas laikā ieteikts neiziet ielās. Ir traucēti mobilo sakaru tīkli un pieeja internetam. Ieroču veikali galvaspilsētā Astanā un citās lielākajās pilsētās ir slēgti un pastiprināta to apsardze. Aktebe ir kalnrūpniecības pilsēta aptuveni simt kilometru no Krievijas robežas. Drošības eksperti atzīmē, ka te 2011. gadā notika Kazahstānā pirmais pašnāvnieka veiktais terorakts pie Nacionālās drošības komitejas ēkas. Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, kompartijas vadonis kopš 1989. gada un valsts galva kopš 1991. gada, iedibinājis autoritāru režīmu un pērn aprīlī pārvēlēts ar 98% balsu. Nevienas vēlēšanas viņa valdīšanas laikā nav atzītas par atbilstošām starptautiskiem standartiem.
Uzņēmēju apsūdz apvērsuma gatavošanā
Kazahstānas drošības dienests paziņojis, ka ir izjaukts valsts apvērsuma plāns, ko esot gatavojis uzņēmējs Tohtars Tulešovs, kurš tika aizturēts janvārī, ziņo aģentūra “Interfax”. “Tulešova plāns bija radīt spriedzi valstī, rīkojot protestus un masu nekārtības, lai izmantotu jukas alternatīvas valdības izveidošanai,” teica Nacionālās drošības komitejas pārstāvis Ruslans Karasevs. Drošībnieki esot aizturējuši arī vairākus Tulešova līdzzinātājus, tajā skaitā bijušo ģenerālprokurora vietnieku un bijušo konstitucionālās padomes locekli, kā arī divu karaspēka vienību komandierus. Kratīšanā Tulešova miteklī esot atrasti ieroči un sprāgstvielas, kā arī narkotikas. Analītiķi atzīmē, ka šis ir klasiskais apsūdzību “komplekts”, lai novāktu politiskos pretiniekus. Tulešovs esot gatavojies varas sagrābšanai un finansējis protesta akcijas pret valdības lēmumiem zemes apsaimniekošanas jomā, kas paredz lauksaimniecības zemes privatizāciju un iespēju to iznomāt ārzemniekiem.
Hibrīdkarā viss ir iespējams
Notikumi Aktebē ir Kazahstānas iekšēja lieta un neesot iemesla pastiprināt drošību uz Krievijas un Kazahstānas robežas, paziņojis Krievijas prezidenta administrācijas runasvīrs Dmitrijs Peskovs. Analītiķi diskusijā “Radio Brīvība” atzīmē, ka Krievijai ir ietekme un īpašas intereses Kazahstānas ziemeļaustrumos. Sociālajos tīklos tiek apspriestas versijas, ka notikumus Aktebē varēja sarīkot Krievija vai arī Kazahstānas varas iestādes, lai piegrieztu skrūves režīma pretiniekiem. Kazahstānas aizsardzības ministrs Imangali Tasmahambetovs pavēlējis ieviest īpašu gatavību visās karaspēka daļās, bet uz Aktebi izlidojis aizsardzības ministra vietnieks. Drošības eksperti atzīmē, ka 20. maijā Orenburgas apgabala, kam ir robeža ar Aktebes reģionu, pašvaldības tīmekļa vietnē bijis ievietots ziņojums par “neatliekamiem pasākumiem sakarā ar traģiskajiem notikumiem Kazahstānas ziemeļu rajonos, kas vērsti pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem”. Orenburgas varas iestādes šo publikāciju skaidroja kā “hakeru uzbrukumu”, taču labi zināms, ka “tautiešu aizsardzības” sauklis ir iekļauts Kremļa hibrīdkara arsenālā, kas tika izmantots Krimā. Kazahstānas ziemeļrietumu rajoni, kas savulaik bija Krievijas sastāvā, tika iekļauti jaunizveidotajā Kazahijas padomju sociālistiskajā republikā tikai 1936. gadā, bet Aktebe, agrāk Aktjubinska, ieguva pašreizējo nosaukumu 1999. gadā. Pēc neoficiāliem datiem, etniskie krievi ir aptuveni piektdaļa no Aktebes 400 000 iedzīvotāju.
