Latvijas uzņēmēji šonedēļ Kazahstānā dibina jaunus biznesa kontaktus 0
Rīgas domes organizētās vizītes laikā sadraudzības pilsētā Astanā trešdien tika noslēgti vairāki līgumi, kas sekmēs sadarbību kultūras, tūrisma un uzņēmējdarbības jomās.
Jāvilina tūristi
Kazahstānas tūrisma asociācijas direktore Rašida Šaikenova sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzina, ka parakstītais līgums dos iespēju realizēt jau konkrētus soļus, lai veicinātu sadarbību. Tūrisma operatoru informācijas tūres, semināri, izstādes un preses tūres – šie varētu būt jau konkrēti veicamie darbi.
Tūrisma joma kā viena no perspektīvākajām abu pušu sadarbībā tika pieminēta vairākkārt.
Biznesa forumā, kas norisinājās trešdien, tūrismam bija veltīta īpaša uzmanība. Latvijas pārstāvji prezentēja Rīgas un Jūrmalas tūrisma iespējas, savukārt starptautiskajā izstādē “Astana Leisure” abām pilsētām bija vienots stends.
“Baltic Travel Group” jau sadarbojas ar Kazahstānu, taču, kā vērtē valdes priekšsēdētājs Vlads Korjagins, pagaidām nevar runāt par masu tūrismu, jo nav tiešo avioreisu uz Astanu. Taču tūristu skaits no Kazahstānas ar katru gadu pieaug, un īpaši pieprasīts ir “Jaunais vilnis”. “Sadarbība ir, brauc gan ģimenes, gan uzņēmēji, bet mēs gribētu sadarboties plašāk īpaši šobrīd, kad var samazināties tūristu skaits no Krievijas. Redzam, ka Kazahstāna attīstās ļoti sekmīgi, aug tās ieņēmumi, jo ir gan gāze, gan nafta. Politiskā situācija ir stabila, un cilvēki grib arvien vairāk ceļot,” novērojis V. Korjagins. Viņš domā, ka tūristu piesaistei būtu vairāk jāizmanto pasākumi, kas notiek Jūrmalā. Visi atceras Raimondu Paulu un Laimu Vaikuli, kāpēc viņus neizmantot kā āķi tūristu pievilināšanai, retoriski vaicā tūrisma nozares pārstāvis, kurš saviem sadarbības partneriem dāvina “Laimas” konfekšu kārbas “Maestro”.
Lai paskatītos acīs
Pārtikas ražotāji Astanā dibināja ciešākus biznesa kontaktus un risināja problēmas, kas skārušas uzņēmumus. Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma “Kolumbija Ltd” īpašnieks Igors Krupņiks stāsta, ka ar Kazahstānu uzņēmums jau sadarbojās, taču pirms kāda laika radās problēma – sešu Latvijas uzņēmumu produkcijas eksports, tostarp “Kolumbijas”, tika apturēts it kā paaugstināta benzopirēna dēļ. Ekspertīzes tika veiktas, un Liepājas uzņēmuma produkcija atbilst visām normām, taču rakstiskas atļaujas pārdot produkciju uzņēmums nav saņēmis, tāpēc I. Krupņiks pats personīgi devies uz Astanu, lai risinātu šo jautājumu. Otrs vizītes iemesls – “šajā sarežģītajā laikā, kad apkārt ir sankcijas un visi viens uz otru raugās ar aizdomām, bija jābrauc, lai paskatītos saviem sadarbības partneriem acīs”. Kazahstānas tirgus ir otrs lielākais zivju konservu noieta tirgus aiz Krievijas un visnotaļ svarīgs Latvijas zivrūpniekiem. “Kolumbija” uz Krieviju eksportē līdz 45% saražotā, bet uz Kazahstānu – 25%, kas ir samērā liels apjoms. “Potenciāls Kazahstānā ir liels, viņi labprāt ēd zivis tā iemesla dēļ, ka pārtikā ir maz joda, tāpēc jālieto zivis,” piebilst zivjrūpnieks.
Uz Astanu stiprināt esošos biznesa kontaktus un rast jaunus devies arī Saldus gaļas kombināta īpašnieks Sandis Stibe. Uzņēmuma sadarbības partnerim izdevies piesaistīt investoru – “Bank of Astana”, kas piešķirs finansējumu produkcijas iepirkšanai, un investors vēlējies tikties ar kombināta īpašnieku. Saldus gaļas kombināts uz Kazahstānu eksportē ap 7 – 8% no saražotajiem zivju konserviem un šo tirgu vērtē kā ļoti perspektīvu. Sadarbības partneris būtu gatavs iepirkt ap 200 tūkstošiem konservu kārbu mēnesī, kas uzņēmumam ir liels apjoms, taču pietrūcis finansējuma. Krievijas noteiktais embargo uzņēmumu neietekmē. S. Stibe cer, ka sankciju apjoms neies plašumā, jo pretējā gadījumā bezdarbs Latvijā strauji pieaugtu.
Strauji aug
Astanas pilsētas mērs Imangali Tasmagambetovs Biznesa forumā izteica cerību, ka vizīte veicinās abu pušu ekonomisko sadarbību. Šā gada pirmajā pusgadā tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm bija 155 miljoni ASV dolāru, un pastāv labas iespējas to palielināt. Tasmagambetovs Astanu raksturoja kā strauji augošu, ar dinamisku attīstību, kas no provinciālas pilsētas izaugusi par vienu no lielākajām Centrālāzijā. Viens izaugsmi raksturojošs rādītājs – katru gadu Astanā ekspluatācijā tiek nodoti 1,3 miljoni kvadrātmetru dzīvojamās platības. Šobrīd Astanā dzīvo ap 850 tūkstošiem iedzīvotāju, bet stratēģiskais plāns paredz to skaitu līdz 2030. gadam palielināt līdz diviem miljoniem.
