Kaza pret govi 0
Meklējot sev un savai ģimenei labāko, mēs arvien biežāk aizdomājamies, kādus pārtikas produktus likt galdā. Ne mazums šķēpu tiek lauzts par to, vai par vella ģīmi dēvētās kazas piens ir veselīgāks, nekaitīgāks un īpašāks nekā govs piens.
Sarunās ar kazkopjiem un pārtikas tehnoloģijas ekspertiem nākas secināt – govs piens labāk izmantojams, piemēram, sviesta ražošanai, savukārt kazas piens lieti noder kā ārstniecisks uzturlīdzeklis.
Kazas piens – vieglums kuņģim
Šā gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēts 2861 kazu ganāmpulks, liecina Zemkopības ministrijas sniegtie dati. Starp tiem arī Latvijā lielākā ganāmpulka SIA “Līcīši” aptuveni 80 šķirņu kazas. Saimniece Māra Liepiņa norāda – būtiskākā atšķirība starp kazas un govs pienu ir tas, ka kazas pienam nenosmeļ krējumu.
“Govs pienam krējums nostājas virspusē, jo tajā esošās tauku lodītes ir dažāda lieluma. Savukārt kazas pienā šie tauki ir absolūti vienāda lieluma, tāpēc vienmērīgi sadalījušies pienā. Tādēļ no govs piena arī ir vieglāk gatavot sviestu, lai gan to iespējams kult arī no kazas piena, “skaidro M. Liepiņa.
To, kā šāds vienmērīgs tauku sadalījums “uzvedas” mūsu kuņģī, saimniece uzskatāmi demonstrē, uz rokas uzziežot svaigo kazas piena sieru – tas iesūcas ādā gluži kā krēms un vairs nav manāms. “Tieši tikpat viegli un ātri kazas piens un tā produkti uzsūcas mūsu kuņģī, jo kazas piena olbaltumvielas atšķiras no govs piena. Tādēļ kazas pienu iesaka lietot cilvēkiem ar gremošanas traucējumiem, kā arī zīdaiņiem, kas nepanes govs pienu vai kam pietrūkst mātes piena,” uzsver M. Liepiņa.
Starptautiskās Kazu audzētāju asociācijas biedrs un arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesors Jāzeps Sprūžs atzīst – kazas piens nav uzskatāms par medikamentu, bet tas var palīdzēt uzņemt nepieciešamās barības vielas dažādu slimību laikā.
“Ārstnieciskos nolūkos kazas pienu lieto cilvēki, kas sirgst ar bronhiālo astmu, tuberkulozi, kuņģa čūlu, aknu un žultspūšļa slimībām, ekzēmu, migrēnu, aizcietējumiem un citām kaitēm,” skaidro profesors.
Viņš arī norāda – kazas piens ir bagāts ar kazeīnu, kas nav tik blīvs kā govs pienā, tāpēc nesagremotā veidā neiziet caur zarnu sieniņām, bet kuņģa sulas iedarbībā izgulsnējas vieglās pārslās, un organisms to viegli pārstrādā jeb uzņem pašsaprotami kā mātes pienu. Tieši tādēļ cilvēki, kam ir alerģija pret govs pienu, droši varot lietot kazas pienu.
Kazas pienā esošās omega-3 taukskābes esot neaizvietojamas sirds un asinsvadu veselības uzturēšanā. Kazas piens arī pazemina, ierobežo un izšķīdina holesterīna nogulsnes, jo holesterīna līmenis šajā pienā vidēji ir piecas reizes mazāks nekā govs pienā.
Bioloģiskais vai parastais?
Aizvien lielāku vietu ēdienkartē ieņem arī bioloģiski ražota pārtika, ar ko kazas piena produkti noteikti saistās ne vienam vien cilvēkam. Kazu audzētāji atzīst – izpildīt visas prasības, kas noteiktas bioloģiskās pārtikas ražošanā, nebūt nav viegli, tomēr vēlme nodrošināt savus bērnus un citus cilvēkus ar iespējami dabiskāku pārtiku palīdz šīs grūtības pārvarēt. “Protams, pārstrādājot kazas pienu sierā, mēs tam pievienojam sāli, un tas var radīt jautājumu par to, cik šāds produkts ir vai nav dabisks,” atzīst Māra Liepiņa. “Taču mēs savai produkcijai nepievienojam konservantus, un vienīgais veids, kā šo sieru nebojātu nogādāt pircējiem, ir pievienot tam sāli,” uzsver M. Liepiņa.
Interesanta nianse atklājas, runājot par to, kuru no kazas piena produktiem izvēlas Latvijas, bet kuru – gardēžu Francijas iedzīvotāji. Kaprīnskābe, kas rodas, sieram nogatavojoties, rada īpašo kazas sieram raksturīgo garšu, kas ne visiem patīk.
“Francijā par gardu atzīst tieši šādu jau nogatavojušos sieru ar īpatnējo garšu, bet mūsu cilvēki lielākoties izvēlas tieši biezpienveidīgo sieru, kas nozares grāmatās tiek dēvēts par recekli. Jāsaka, ka franči šo mūsu izvēli līdz galam neizprot,” smaida M. Liepiņa.
Tikmēr LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Inga Ciproviča dalās atklāsmēs, kas sākotnēji šķiet pārsteidzošas, – vairāku gadu garumā doktora disertācijā analizētie bioloģiskās un konvencionālās (tradicionālās) lauksaimniecības pārtikas produkti, tostarp piena, atšķirības sastāvā nav uzrādījuši.
I. Ciproviča: “Pirms pieciem gadiem Jeļenas Zagorskas LLU izstrādātajā doktora disertācijā tika salīdzināts vairākus gadus bioloģiskā un konvencionālā ceļā iegūts piens, veicot tā ķīmiskā sastāva izpēti, – atšķirību nebija. Pat neraugoties uz to, ka parastajā lauksaimniecībā drīkst lietot hormonālos preparātus, medikamentus profilaktiskiem mērķiem – gala produktā tie neparādās, jo ir noteikts laiks, līdz kuram, šos preparātus lietojot, nedrīkst pienu nodot vai kaut lopiņu gaļai. Turklāt dzīvnieks ir unikāls bioloģiskais filtrs – no tā, ko viņš uzņems, varbūt viena desmitā daļa atspoguļosies pienā. Minētajā disertācijā analizēja vitamīnu grupas, olbaltumvielu frakcijā pētīja imunoglobulīnu, meklēja cinka, svina, kadmija klātesamību, taču neko ārpus pieļautajām normām neatrada. Domāju, tas tādēļ, ka mūsu lauksaimnieki gluži vienkārši nevar atļauties iegādāties milzīgos apjomos dažādus minerālmēslus un joprojām daudzviet izmanto kūtsmēslus.”
Dekāne arī uzsver – Latvijā daba nav tik ļoti samaitāta kā Eiropā, mums ir stārķi, melnie gulbji, sliekas un vaboles, kuru Eiropā jau sen nav. Turklāt bioloģiskās saimniekošanas iniciatori no Vācijas uz Latviju brauc un brīnās par bioloģisko daudzveidību. “Domāju, ka bioloģiska pārtikas audzēšana daudz aktuālāka pašlaik ir tieši vecajās ES dalībvalstīs, nevis Latvijā,” ir pārliecināta I. Ciproviča. Ilgtermiņā gan pētnieki sola pienā meklēt smago metālu klātbūtni, herbicīdu vai pesticīdu atliekvielas.
Kazas piens – encefalīta ierosinātājs?
Medicīnas statistikā ik pa laikam parādās arī divi trīs gadījumi, kad saslimšanu ar ērču encefalītu saista ar uzturā lietoto kazas pienu. Daudzus tas attur no šī produkta lietošanas. “Kazu audzētāji saka – mūsu ģimene šo produktu lieto ikdienā un nevienam nekas nekaiš. Tas ir labi. Taču šie cilvēki kazas pienu lieto jau ilgi un ir pie tā pieraduši. Savukārt cilvēkam, kam ir novājināta imunitāte, iespējams, tieši šis produkts varētu izraisīt minēto saslimšanu,” uzskata I. Ciproviča.
Lai izvairītos no pārpratumiem vai iespējamas inficēšanās, kazkopji uzsver, ka piens vienmēr tiek pasterizēts un arī citi kazas piena produkti, kas nonāk pārdošanā, ir droši. Pasterizētā pienā ērču encefalīta draudu nav, jo šī infekcija mirst jau 50 grādu temperatūrā, bet pasterizācija notiek vismaz 70 grādu temperatūrā. Tādēļ der atcerēties, ka kazas pienu uzturā labāk lietot termiski apstrādātu.
Uzziņa Pērn Latvijā piens (ieskaitot kazas pienu) iegūts par 10,7 tūkstošiem tonnu jeb 1,3% vairāk nekā 2010. gadā. 2011. gadā vidējais izslaukums no vienas slaucamās govs sasniedza 5064 kg, kas ir par 66 kg jeb 1,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kazas piena ieguve 2011. gadā samazinājās par 24 t jeb 0,7%. |
