Kaza kā mācība. Kādas dzīvesmācības bērniem un pieaugušajiem palīdz apgūt galda spēles? 0
Šķetinot kādu attiecību tēmu, psihoterapeite Gunta Andžāne nejauši pieminēja spēli. Parastu galda spēli, ar ko patīk aizrauties bērniem. Izrādās, pat visiem zināmais Cirks, krāsaino lauciņu kvadrāts ar cirka dzīvnieku un artistu bildītēm, var daudz ko pavēstīt par cilvēka personību un attieksmi pret dzīvi. To der zināt arī vecākiem, lai labāk saprastos ar savu bērnu. “Jebkura spēle skar ne tikai prātu, bet arī emocijas, jūtas. Spēja rotaļāties, ļauties spēlei ir viens no kritērijiem, kas liecina par psiholoģiski veselu cilvēku,” uzsver Gunta Andžāne.
-Arī dzīvē daudz kas ietver spēles elementus. Kaut vai, piemēram, ceļu satiksme: šoseja ir pārdalīta ar īpašu zīmi, katram jābrauc pa savu pusi, ir luksofori ar dažādām gaismām, ceļazīmes, kas jāpārzina… Mēs labi jūtamies, ja ir noteikumi, ko jāņem vērā visiem vienādi. Pat politikā un biznesā mēdz teikt: spēles laikā noteikumus nemaina. Un vēl ir skaists teiciens: nepazaudēt bērnu sevī. Tas teikts arī par spēles prieku. Pati cilvēka daba pieprasa šo emociju apmaiņu.
Trepes augšā, trepes lejā
Cirku bērnībā spēlējis vai ikviens. Man mazotnē šķita baisi netaisnīgi, ka gandrīz tieku līdz augšējai rindai, bet trāpās liktenīgais 107. lauciņš, ko rotā trepju gals un kaza, kas viltīgi smīn. Nākas vien šļūkt astoņas rindas lejup! Atceros, kā allaž cerēju trāpīt lauvas lauciņā, lai tiktu augšup pa stāvajām trepēm, kur tik tuvu līdz uzvarai.
“Dzīvē tieši tā arī ir – no mums neatkarīga veiksme palīdz virzīties uz priekšu, turpretī neveiksme liek kāju priekšā. Tas māca bērnam, ka lielos vilcienos apstākļus nevaram ietekmēt. Nespējam iespaidot to, kas objektīvi notiek uz pasaules, tādēļ stipri par to kreņķēties, dusmoties vai ņemt cieši pie sirds nevajadzētu. Tādēļ Daudz svarīgāk tikt galā ar to, kas atkarīgs no paša. Būtiski ir tas, kā jūtamies, kā domājam, kā darām,” skaidro psihoterapeite.
Spēlējot Cirku, bērns nereti sāk dusmoties: stulbā kaza, sist pa ragainā lopiņa zīmējumu… Vecāku gudrība ir paskaidrot: protams, ka jūties dusmīgs un vīlies, jo biji tālu ticis, cerēji, ticēji, ka tūlīt uzvarēsi, bet gadījās šī kaza. Taču viņa nemaz nav tik slikta, bet vienkārši dara savu darbu. Kazas uzdevums ir vest visus lejā, un ragainīte jūtas laimīga, ja var to paveikt.
Svarīgi! Šī kaza ir kā mācība, kas pavēsta vairākas patiesības. Ja neveicas, nav vērts vainot ārējos faktorus (kazas lauciņu). Nevar mainīt apstākļus (izņemt kazu no spēles, apiet šo lauciņu), bet ir iespējams mainīt savu attieksmi. Un noteikti vajag turpināt iesākto, censties sasniegt mērķi.
Vēl šī spēle māca šķirt personu no rīcības. “Pati par sevi kaza nav slikta, jo, kā jau minēju, tikai godīgi veic savu darbu. Arī tu, bērns, kādreiz rīkojies nelāgi, uzvedies neciešami, slinko, sarūgtini kādu, bet tas nenozīmē, ka esi slikts. Tu esi labs un mīļš saviem vecākiem, tikai šoreiz izdarīji aplam,” piemetina psihoterapeite.
