Kavē traģēdijas izmeklēšanu 0
Kopš virs Ukrainas tika notriekta Malaizijas lidsabiedrības “Malaysia Airlines” lidmašīna, kura devās no Amsterdamas Nīderlandē uz Kualalumpuru Malaizijā, ir pagājušas četras dienas, taču starptautiskajiem izmeklētājiem joprojām ir grūtības pilnvērtīgi veikt traģēdijas izmeklēšanu.
ASV izlūkdienestu no satelītiem iegūtā informācija apstiprina, ka lidmašīnu notrieca no Krievijas atbalstīto teroristu kontrolētajiem Ukrainas austrumiem palaista zeme-gaiss tipa raķete. Kaut arī ASV valdība vēl nevar apstiprināt, kas ir atbildīgs par šo uzbrukumu, starptautiskie drošības eksperti norāda, ka raķete palaista ar jaudīgu un modernu tehniku. ASV Aizsardzības ministrijas amatpersonas aizokeāna medijiem paudušas, ka, visticamāk, reisa “MH17” lidmašīna notriekta ar raķeti, kas palaista no zenītraķešu kompleksa “SA-11” jeb “Buk”. Visi 298 lidmašīnā esošie cilvēki ir gājuši bojā.
Teroristi slēpj pierādījumus
Kaut arī neilgi pēc pasažieru lidmašīnas notriekšanas teroristu pārstāvji apgalvoja, ka ļaus lidmašīnas atlūzas pārmeklēt starptautiskajiem izmeklētājiem, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji paziņojuši, ka vietu, kur atrodas lidmašīnas atlūzas un lidmašīnas pasažieru mirstīgās atliekas, kontrolē aptuveni astoņsimt teroristu, kuri joprojām neļauj starptautiskajiem izmeklētājiem veikt savu darbu. Ziņu aģentūra “Associated Press” informē, ka separātistu kaujinieki neļauj Ukrainas glābšanas dienestu darbiniekiem un policistiem aizvest atrastos cilvēku līķus, bet paši tos nogādā uz kādu pagaidām nezināmu vietu. Glābšanas dienestu pārstāve Irina Gudima ziņu aģentūrai pastāstīja, ka atrasto 196 cilvēku līķus teroristi iekrāvuši kādā vilcienā Torezas pilsētā, kas atrodas nepilnus 15 kilometrus no vietas, kur nokrita lidmašīna.
Interneta vietnē “YouTube.com” ir publicēta Ukrainas Drošības dienesta (UDD) pārtverta teroristu saruna, kas apliecina, ka viņiem dotas instruktāžas no Maskavas pēc iespējas ātrāk atrast lidmašīnas melnās kastes, lai tās nenonāktu EDSO novērotāju rokās. Savukārt, kā informē Britānijas mediji – laikraksts “The Daily Telegraph” un raidsabiedrība BBC –, vismaz viena no lidmašīnas melnajām kastēm, iespējams, jau atrodas Maskavā.
Maskava noliedz iesaisti
Ukrainas valdība paziņojusi, ka tai jau ir “neapgāžami pierādījumi”, ka lidmašīnu ar 298 cilvēkiem uz klāja notrieca no Krievijas zenītraķešu kompleksa “Buk” raidīta raķete. Ukrainas pretizlūkošanas priekšnieks Vitālijs Najda Ukrainas medijiem atklājis, ka pagājušās nedēļas nogalē Ukrainas robežu virzienā uz Krieviju šķērsoja trīs zenītraķešu kompleksi “Buk”. Šie kompleksi katrs var tikt aprīkoti ar četrām raķetēm. Bet vienam no tiem vienas raķetes trūcis.
Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu aicinājusi Kremļa saimnieku izmantot savu ietekmi pār nemierniekiem, lai viņi ļautu izmeklētājiem piekļūt traģēdijas vietai. Arī Nīderlandes premjerministram Markam Rutem bijusi telefonsaruna ar Putinu. “Es viņam teicu, ka viņam ir jāparāda pasaulei, ka viņam ir labi nodomi, ka viņš uzņemsies atbildību,” Vācijas raidsabiedrībai “Deutsche Welle” sarunu ar Krievijas prezidentu atstāstīja Rute.
Taču gan Maskava, gan teroristiskie grupējumi noliedz atbildību par pastrādāto zvērību. Viens no Doņeckas teroristu grupējuma līderiem Igors Girkins, kurš pazīstams arī ar iesauku Strēlnieks, Krievijas medijiem pat paziņojis, ka daļa no lidmašīnā esošajiem cilvēkiem jau bijuši miruši. Arī Putins negrasās uzņemties atbildību par Maskavas atbalstīto teroristu pastrādāto uzbrukumu civilajai lidmašīnai. Viņš paziņojis, ka atbildība par traģēdiju ir jāuzņemas Kijevai. “Traģēdija nebūtu notikusi, ja šajā zemē būtu miers, ja Ukrainas dienvidaustrumos nebūtu atsākta militārā darbība,” paziņojis Krievijas prezidents. Krievijas televīzijas kanāls “Dozhd” vakar paziņoja, ka Putins devies uz Kijevu, lai sarunās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko meklētu konflikta atrisinājumu.
Vai ES pamodīsies?
Lielākā daļa upuru ir Nīderlandes pilsoņi – 193 cilvēki. Tāpat bojā gājušo vidū ir 43 malaizieši, tostarp 15 apkalpes locekļi, 27 austrālieši, 12 indonēzieši, desmit briti, četri vācieši, četri beļģi, trīs filipīnieši un pa vienam kanādietim un jaunzēlandietim. Taču ES dalībvalstu pārstāvji visnotaļ kūtri runā par ekonomisko sankciju noteikšanu Krievijai, kuras atbalstītie teroristi notrieca lidmašīnu ar vairāk nekā diviem simtiem ES pilsoņu uz klāja. “Mums jānogaida un ļoti uzmanīgi jāseko, ko par traģēdiju atklās izmeklēšana. Tad redzēsim, vai dalībvalstis vēlēsies iet tālāk [sankciju noteikšanā],” ziņu aģentūrai “DPA” sacījusi kāda vārdā neminēta ES amatpersona. Tikmēr citi ārvalstu mediji informē, ka ES valstis šonedēļ tomēr varētu vienoties par jaunu sankciju noteikšanu “Kremlim pietuvinātiem oligarhiem”. Tiesa, Dienvideiropas valstis, jo īpaši Itālija, un no Krievijas energoresursiem atkarīgās Bulgārija un Ungārija iebilst pret jaunu sankciju piemērošanu Maskavai, raksta “The Wall Street Journal”. Arī Francija nevēlas, lai pret Krieviju tiktu ieviestas sankcijas, kas apdraudētu tās 1,2 miljardu eiro vērto līgumu par karakuģu “Mistral” piegādi Maskavai.
Līdz šim asākos vārdus Krievijas virzienā saistībā ar tās atbalstīto teroristu notriekto lidmašīnu raidījušas Savienotās Valstis. ASV prezidents Baraks Obama lidmašīnas notriekšanu nodēvēja par “pasaules traģēdiju”. “Mēs parūpēsimies, lai patiesība tiek atklāta,” paziņoja Obama. Viņš arī izteicās, ka lidmašīnas notriekšanai jākļūst par modinātājzvanu Eiropai. Savukārt Austrālija draudējusi nelaist Putinu uz 20 pasaules attīstītāko valstu grupas G20 samitu Brisbenā šā gada novembrī, ja Maskava nepalīdzēs nodrošināt neatkarīgu lidmašīnas avārijas izmeklēšanu.
