Skolēniem daudz nettaisnoti kavētu stundu, pašvaldības piesedz 0
Valsts izglītības kvalitātes dienests apkopojis datus par ilgstošiem neattaisnotiem stundu kavējumiem un secinājis, ka daļa izglītības iestāžu nepietiekami apzinīgi reģistrē stundu kavējumus Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).
Jāteic gan, ka dati apkopoti pat ne par pagājušajā, bet aizpagājušajā, tātad par 2016./2017. mācību gadā notikušajiem neattaisnotajiem stundu kavējumiem. Dienests secinājis – kaut arī izglītības iestādēm ir pienākums datus par ilgstošiem (vairāk par 20 stundām semestrī) neattaisnotiem mācību kavējumiem ierakstīt VIIS, to 1. semestrī paveikušas tikai 64 pašvaldību izglītības iestādes un otrajā semestrī tikai 78 pašvaldību izglītības iestādes. Tātad gandrīz pusē no 119 pašvaldībām izglītības iestādes nav sniegušas attiecīgās ziņas.
Turklāt lielākā daļa pašvaldību sistēmā nav rakstījušas skaidrojumus, ko tās darījušas kavējumu novēršanai. IKVD secinājis, ka tas kavē analizēt neattaisnoto kavējumu skaitu, kā arī izglītības iestāžu un pašvaldību rīcību to novēršanā. Turklāt rodoties bažas, ka pašvaldības nepietiekami iesaistās problēmas risināšanā. “Tā kā pašvaldība nav iesaistīta informācijas par ilgstošiem neattaisnotiem kavējumiem apkopošanā, tā mazāk iesaistās arī darbā pie kavējumu novēršanas,” secināts IKVD. Dienesta pārstāve Jana Veinberga stāsta: jau otro gadu skolām ir jāsniedz dati ilgstošajiem neattaisnotajiem kavējumiem, bet pašvaldībām jāveic ieraksti par paveikto, lai tos novērstu. Kaut arī joprojām informācija tiek sniegta nepilnīgi, pamazām situācija tomēr uzlabojas: gadu iepriekš datu bijis vēl mazāk.
Pašvaldības nezina, kas jādara?
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, vaicāta, kāpēc pašvaldības nesniedz attiecīgo informāciju, atbildēja, ka pie vainas varētu būt vietējo varu neizpratne, kā un kur tas jādara. Pašvaldības tagad iesaistītas vairāku ar izglītību saistītu Eiropas Savienības finansētu projektu īstenošanā, tostarp tā sauktajā “PuMPuRS” projektā, kas vērsts uz skolas priekšlaicīgas pamešanas novēršanu, tātad arī ilgstošo kavējumu uzskaiti un novēršanu. Pašvaldībām šķiet, ka uzdevumi, kas jāveic projekta ietvaros, lai novērstu ilgstošos skolu kavējumus kopumā, pārklājas. Lai uzlabotu pašvaldību un IKVD saziņu, augustā tiks rīkota LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde, kurā runās gan par “PuMPuRS” īstenošanu, gan kavējumu novēršanu kopumā.
Ilgstoši neattaisnoti kavējumi – 1646
No tiem ierakstiem, kas veikti VIIS, var secināt, ka 2016./2017. mācību gadā Latvijā bijuši vismaz 1646 gadījumi, kad ilgstoši neattaisnoti kavētas mācības. Vairāk nekā puse ilgstoši neattaisnoto kavētāju mācās vispārējās izglītības programmās, turklāt ap 80 procentiem vispārējo skolu bastotāju ir pamatskolēni. “Ņemot vērā, ka pamatizglītība Latvijā ir obligāta, šī informācija liecina, ka izglītības iestāžu un pašvaldību darbs ar neattaisnotiem kavētājiem ir jāpilnveido,” vēsta IKVD. Jāpiebilst gan, ka profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi kavēšanas ziņā daudz neatpaliek no pamatskolēniem (skat. tabulu).
Kurās pašvaldībās neattaisnoto kavējumu ir visvairāk, grūti spriest, jo ne visas izglītības iestādes sniegušas ziņas un, pat ja dati sniegti, nav aprēķinu par to, cik procenti skolēnu ir bastotāji. Ņemot vērā, ka visvairāk skolēnu ir Rīgā, varētu domāt, ka te arī ir visvairāk neattaisnoto kavējumu. Tā tiešām bija 1. semestrī, kad saskaņā ar sniegtajiem datiem, visvairāk ilgstošu neattaisnoto kavējumu bija Rīgā un Daugavpilī, taču jau 2. semestrī visvairāk šādu bastotāju bija Daugavpilī un Liepājā. Daugavpilī kavētāju pat bija divreiz vairāk nekā Rīgā.
Zināms, ka 1. semestrī 984 izglītojamie bija neattaisnoti kavējuši līdz 100 stundām semestrī, bet 662 – pat vairāk nekā 100 stundas semestrī. 2. semestrī līdz 100 stundām kavēja 1020 skolēnu, savukārt vairāk nekā 100 stundas – 497.
Kādi ir iemesli?
Noskaidrots arī, ka visbiežāk izglītības iestāžu minētie neattaisnotu kavējumu iemesli ir mācību motivācijas trūkumus, veselības un ģimenes problēmas. No skolu sniegtajiem datiem var spriest, ka pārsvarā tās neattaisnotu kavējumu novēršanai veic pārrunas ar skolēnu un viņa vecākiem, iesaista atbalsta personālu – skolu psihologu un sociālo pedagogu, kā arī pašvaldības sociālo dienestu un valsts institūcijas. Savukārt pašas pašvaldības visbiežāk problēmu risināšanā iesaista sociālo dienestu. Tiek izstrādātas skolēnu sociālās korekcijas programmas.
IKVD gan atzīst, ka arī profesionālās izglītības iestādes, kas visbiežāk ir Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Kultūras ministrijas, tātad pašas valsts paspārnē, varētu aktīvāk sniegt ziņas par ilgstošajiem kavētājiem.
